„Pacel glāzi priekā!”, „Brūnacīte”, „Es būšu klāt”, „Soliņš”, „Meitene Daina”, tās ir tikai dažas dziesmas no „Balto lāču” plašā melodiju klāsta - 22. februārī pulksten 15.00 grupa „Baltie lāči” ar jauno koncertprogrammu „Akustika” viesosies Gulbenes kultūras centrā, bet 1. martā viņus gaidiet Jelgavas kultūras namā.

Grupā tagad muzicē arī gulbenietis Grigorijs Gorodko, viņš spēlē ģitāru un dzied, savā vietā ir gan ansambļa līderis Andris Baltacis, gan akordeonists Aldis Kise, taču šovakar Daiga Mazvērsīte stāsta par Daugavpils ansambli „Stikls”, kurā Andris Baltacis uzsācis savas veiksmīgās mūziķa gaitas Latvijā.

1988. gada 16. augustā toreiz tik populārajā laikrakstā „Padomju Jaunatne” lasītāji tika iepazīstināti ar grupu „Stikls” no Daugavpils, kas togad veiksmīgi piedalījusies Liepājā notikušajā Latvijas pašdarbības ansambļu republikāniskajā tarifikācijas skatē, kaut gan darbojas tikai 10 mēnešus, tātad no 1987. gada pašām beigām. Grupas "Stikls" vadītājs tolaik ir 22 gadus vecais Aivars Meijers, ansamblī muzicē Aleksandrs Šteins, Aivars Višņevskis, Aleksejs Hodukins un Andris Baltacis – bundziniekam un taustiņinstrumentālistam tobrīd ir tikai 16 gadu, Andrim Baltacim, tātad – 19! Dziesmas viņi rakstījuši visi kopā, izveidota stundu gara programma, un jaunie mūziķi dziedājuši tikai latviski, kamdēļ Daugavpilī klausītāju viņiem nebija daudz.

Grūti ansambli „Stikls” nosaukt par rokgrupu, viņa mūzika ir interesantu domu un eksperimentu pilna, tolaik viņu dziesmās meklēta un neatrasta līdzība ar Daugavpils slavenībām, grupu "Elpa". Šajā 1988. gada avīzē publicētas arī Hodukina un Baltača sacerētās dziesmas "Lietussargs" notis, bet šoreiz ilustrācijai skan grupas „Stikls” 1988. gadā Radio ieskaņotā dziesma „Bruņurupucis”.