Jau sen aizmirstībā grimis skaistais laiks, kad Rīgas estrādes orķestris ar saviem izcilajiem dziedoņiem simbolizēja Latvijas sasniegumus populārajā mūzikā. Viena no solistēm, kas palīdzēja kaldināt šos panākumus bija Larisa Mondrusa, kas 15. novembrī svin pusapaļo 75. jubileju. To viņa gan darīs tālajā Vāczemē, kur mīt kopš pagājušā gadsimta.

Larisa Mondrusa kopš savas pasaulē nākšanas mainījusi daudzas dzīves vietas – dzimusi Kazahstānā, pilsētā ar nosaukumu Džambula, viņa nonāca Rīgā, bet labu laiku bērnībā pavadīja arī Ašhabadā, kur uzsāka skolas gaitas. Larisas mamma Lidija Zapļetina ar viņas tēvu Izrailu Mondrusu, lidotāju skolas studentu, tā arī neapprecējās. Par meitenes patēvu kļuva Garijs Maclijaks no Rīgas, kam bija laba balss, tāpat kā Lidijai, un mājas koncerti ģimenē tika rīkoti jo bieži. 10. gadu vecumā Larisa nopietni sāka mācīties dziedāt, taču mūzikas skolu neapmeklēja. Latviešu bērnudārzu apmeklējusī Mondrusa savu valodas prasmi uzlaboja arī Celtnieku kultūras nama teātra studijā, ko vadīja Žanis Priekulis. Larisu konsultēja arī profesors Aleksandrs Viļumanis, solot no viņas iztaisīt operetes solisti, kam gan nebija lemts notikt.

Pēc 22. vidusskolas beigšanas Mondrusa iepazinās ar komponistu Vladimiru Hvoiņicki, kurš, savukārt, meiteni stādīja priekšā Rīgas estrādes orķestra direktoram Štukmeisteram. Viņš 1962. gadā Larisu aizveda uz REO mēģinājumu, kur debitante cēla priekšā savu itāļu-poļu-franču repertuāru, un toreizējais galvenais diriģents Egils Švarcs Mondrusu pieņēma darbā. Protams, pat nenojauta, ka dzims dienesta romāns un abi kļūs par dzīvesbiedriem. Kopā gāzīs kalnus ne tikai ar Rīgas estrādes orķestri, bet arī Maskavā un visā Padomju savienībā; izceļos uz Vāciju, strādās arī tur pie jauniem ieskaņojumiem; sniegs koncertus trimdas latviešiem ar patriotisku repertuāru.

Larisas Mondrusas neparastajam dzīves stāstam un daiļradei grāmatu veltījusi Ineta Meimane, izdoti divi dziedātājas ieskaņojumu albumi, kuros lauvastiesu aizņem programmas, kas tapa pēc „Daugavas vanagu” rosinājuma. Lūk, viena dziesma no tām, Ralfa Zīgela dziesma ar Jura Kronberga latviešu vārdiem „Un ja ziedi raudāt spētu”, kas 1984. gadā izdota Larisas Mondrusas skaņuplatē „Tik un tā”, sveicot dziedātāju 75. jubilejā.