Turpinot stāstu ciklu „Mikrofona aptaujai -50”, atcerēšos savu tuvāko mikrofona kolēģi Ausmu Indriksoni, ar kuru kopā nostrādāti vairāki desmiti gadu, tostarp duetā vadot „Mikrofona” raidījumus un dziesmu aptaujas noslēguma koncertus radio un televīzijā.

Ausmiņa vai Saulīte, kā viņu mīļi sauca tuvākie draugi dzisa ilgi un neglābjami, viņas sirdij stājot pukstēt pavasarī - 25. aprīlī. Tā kā „Mikrofona” koncertu Sporta pilī 1982. gadā vadīju viens un pēdējo reizi. Jā, Saulīte - tāda bija Ausmas iesauka. Arī sirds kods un dvēseles ieskaņa. Tā esmu rakstījis grāmatā „Mikrofons - Latvijas fenomens”. Kā atcerējās viena no radio leģendārajām personībām Valda Kalnroze - gleznotāja Valda Kalnrozes meita -,viņa bija kā saule, kas no sevis izstaro siltumu, gaismu, labestību - šīs īpašības bija Ausmā pašā sirdī, domās un pietika arī tās citiem ko dot. Veltot viņai Ārijas Elksnes vārsmas „Ap tevi vienmēr ir pavasaris, kā tu no ziemas to nosargāji? It kā tevī kāds noklīdis saules stars būtu atradis mājas”.