Skatuves un dzīves jubileja bigbenda "Sigulda"solistam Raimondam Eizenšmitam

"Lielākoties dziedu paplašinātā draugu lokā" – atzīst dziedošais būvinženieris Raimonds Eizenšmits. Viņš mūzikai atvēl tikai brīvo laiku, kuru sadala ar citiem saviem hobijiem – motociklu un makšķerēšanu, un regulāri dodas uz Siguldu, lai piedalītos bigbenda „Sigulda” mēģinājumos. Sācis savu dziedātāja karjeru tieši Siguldas kultūras nama estrādes orķestrī pirms 50 gadiem, Eizenšmits joprojām ir tā solists. Koncertos viņa galvenais repertuārs kopā ar orķestri ir džeza standarti un populāras melodijas, ko izpildījuši Frenks Sinatra, Maikls Bublē, arī Toms Džonss. Savukārt Latvijas radio 2 klausītāji dzirdējuši noteikti ir Eizenšmita paša sacerētās dziesmas, kā arī lielos latviešu estrādes hitus, no kuriem daži skan arī šajā raidījumā. Dziedātājs savu pirmo soloalbumu izdeva 2008. gadā, taču pie šiem diskiem tiek tikai draugi un paziņas. Viņi arī bija klausītāji koncertā par godu 29. aprīlī nosvinētajai apaļajai jubilejai, kurai par godu notika saruna „Nošu atslēgā”.

Zināma līdzība rodama Raimonda Eizenšmita un populārā dziesminieka Ilmāra Dzeņa biogrāfijā – Ilmārs nolēma, ka ar muzicēšanu nevarēs nopelnīt pietiekami, tālab izmācījās par būvinženieri, darbojās tiltu būves jomā. Eizenšmits būvniecības nozarē darbojies ne tikai kā praktiķis, bet arī pasniedzējs Rīgas toreizējā Politehniskā institūta, tagadējās Tehniskās universitātes Arhitektūras un celtniecības fakultātē, kur ar laiku tika iecelts par dekānu. Pašlaik Eizenšmits ir Latvijas būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs:

„Mūziku kā savu profesiju nopietni nesaskatīju nevienā brīdī. Man bija jāpiespiežas mazliet spēlēt etīdes uz klavierēm, kādu laiku mācījos spēlēt klarneti. Paralēli tam aktīvi nodarbojos ar sportu, biju arī Latvijas jaunatnes izlasē kalnu slēpošanā, un mūzika palika novārtā uz kādu laiku.”

Eizenšmits dzimis Ērgļos, kur nodzīvoti pirmie astoņi dzīves gadi. Tad ģimene pārcēlās uz Valmieru, bet jau pēc gada Raimonda tēvu darbabiedri uzaicināja apmesties Siguldā, pilsētā, ar kuru kā dziedātājs Eizenšmits joprojām ir cieši saistīts, kaut sen dzīvo Rīgā.

Bigbenda „Sigulda" pirmsākumi rodami pagājušā gadsimta 50. gadu vidū, kad vairākās Latvijas pilsētās veidojās estrādes orķestri – Rīgā tāds tapa 1956. gadā, savs „LEO” bija Liepājā - Siguldas estrādes orķestris darbību sāka vidusskolā, uzstājās deju vakaros. 1958. gadā tā priekšgalā stājās Jānis Meija, pēc tam Siguldas estrādes un džeza orķestri vadīja Jānis Raslavs, kā arī Alnis Zaķis kā muzikālais vadītājs. Daudzus gadus Siguldas orķestra priekšgalā bija kādreizējais radio mūzikas redaktors Pēteris Goldbergs, kurš mūžībā aizgāja 2019. gadā. Pēc viņa bigbenda vadība ir Viļņa Boitmaņa rokās.

 „Pirms pandēmijas sākuma mēs oficiāli nosvinējām bigbenda „Sigulda” 60. Jubileju. Sākumā tas bija vienkārši estrādes orķestris „Sigulda”. Tad 1972. gadā ieguva Tautas estrādes orķestra nosaukumu. Mums beidzot atkal notiek mēģinājumi, bija Ziemassvētku koncerts, ir plāns vasarā vismaz sarīkot vienu lielu koncertu. Šogad, iespējams, nenotiks Siguldas pilsētas svētki – vēl īsti nav zināms, varbūt koncertēsim jau 4. maijā.”

Uz orķestra 10. jubilejas laiku jau bija samērā garš solistu saraksts – Edīte Gaile, Lilita Zandberga, Lolita Plociņa, Simeons Gorbunovs, Vilis Upītis, Ziedonis Martinsons, Vizma Dumbre, Valdis Rudzītis u.c. Kad septiņdesmitajos dziedāt sāka Raimonds Eizenšmits, viņa kolēģes pie mikrofona bija Gundega Rudzīte (Maļicka), Vilnis Brēža, kā arī Valda Rudzīte, kas uz laiku kļuva par Eizenšmiti – vēlāk dziedāja Latvijas radio sieviešu vokālajā ansamblī.

„Orķestrī bija izsludināts konkurss uz solista vietu. Piedalījās deviņi pretendenti, un es biju tas laimīgais, kuru izvēlējās. Mācoties 11. klasē, man radās veselības problēmas, nevarēju nodarboties ar kalnu slēpošanu – bija vairāk brīva laika. Skolā bija meiteņu ansamblis, un viņas man piedāvāja kļūt par solistu – man bija neērti atteikties.”

 60. gadu nogalē un septiņdesmitajos estrādes orķestris „Sigulda” ar labiem panākumiem piedalījās festivālā Liepājas dzintars, kur gūtas uzvaras, tāpat kā Lietuvā, Kauņā festivālā „Dzintara trompete” 1976. gadā. Septiņdesmitajos Raimonds Eizenšmits koncertos sadarbojās arī ar trompetista Gunāra Rozenberga vadītu radio orķestra mūziķu grupu, 1983. gadā Siguldas estrādes orķestra sastāvā piedalījās Raimonda Paula mūzikla „Māsa Kerija” iestudējumā.

 „Dziedāju vairākas dziesmas – par ubagiem, Druē āriju. Dziedāju arī Jāņa Raslava 50. jubilejas koncertā Rīgas Operetes teātrī  - uz skatuves toreiz bija 53 mūziķi. Kad Raslavs aizgāja no estrādes orķestra, viņš nodibināja lielu pūtēju orķestri, kuru nosauca „Satezele”. Pārveidojoties tas pārauga par bigbendu, no 1996. Līdz 2002.gadam darbojāmies kā „Satezele”."

2001. gadā izdotajā bigbenda „Satezele” diskā skan arī Raimonda Eizenšmita balss, turpmāk, trīs gadus vēlāk tapa albums ar Siguldas pūtēju ansambli, taču tās bija citu autoru, nevis paša kompozīcijas.

Viens no pienākumiem Siguldas bigbendam bija atskaņot pavadījumus 70. un 80. gados populārajā festivālā „Gaujas atbalss”, kura konkursā startējis arī Eizenšmits - tur viņš pirmatskaņoja paša sacerētu „Naktsvijoļu dziesmu”.

„Galvā man visu laiku griežas kaut kādas melodijas, bet komponēšanai vajadzīgs impulss – emocionāls lādiņš. Un tas nāca 2008.gadā, trinkšķinot ģitāru. Ja atnāk melodijas, jāmeklē teksti. Bieži vien tas nav nemaz tik viegli, pieturos pie tradicionāla dzejas ritma. Reizēm gadās interesants dzejolis, kurā jau ir melodija. Piemēram, mans tēvs bija sabiedrības dvēsele un mēdza publikas priekšā skaitīt dzejoļus, kuru vidū bija arī Jāņa Punkstiņa „Kād’ mīlestības stāst’” ventiņu izloksnē, pie kura man atnāca melodija.”

Ar šo un vairākām citām savām dziesmām Raimonds Eizenšmits piedalījies Latvijas šlāgeraptaujā, kā arī aptaujā „Latvijas sirdsdziesma”, sadarbojies ar grupu „Tutti Frutti”. Dziedošais būvinženieris savām dziesmām izraudzījies dzeju, kuru radījuši Ojārs Vācietis, Alfreds Krūklis, Jānis Peters, Raimonda Frišmane, Broņislava Martuževa un citi, dažām melodijām pats sacerējis vārdus. Viņa daiļradē izveidojusies nozīmīga sadarbība ar komponisti un dziedātāju Lolitu Vambuti – abi kopā uzstājušies ne tikai bigbenda „Sigulda” koncertos, bet arī festivālā „Bildes”, ar kura rīkotāju Tiju Auziņu dziedātājs ir draugos, kopš astoņdesmitajos kā Kuzemes zonas komandieris vadīja studentu-celtnieku brigādes.

„Tas bija laiks, kad nedziedāju estrādes orķestrī, bet muzicēju Siguldas restorānā „Gauja”. Piektdienas vakarā no Kuldīgas braucu uz Siguldu, tur varēju dziedāt un spēlēt, ko gribu, kas pašam patīk.”

Jau tolaik Eizenšmits centās savu muzicēšanu nodalīt no citiem pienākumiem, ko turpina joprojām. Tiesa, tieši kā dziedošais būvinženieris viņš nesen iesaistījās Valsts darba inspekcijas himnas „Esi drošs, ka darbs ir drošs” ierakstā – bijusi interesanta pieredze…