Jāņa Lūsēna un Pētera Brūvera mūzikla „Agrā rūsa” baltie jasmīni pirmoreiz uzziedēja 2007. gadā, kad tā iestudējums tapa Liepājas teātrī. Tad galvenās lomas atveidoja Ance Krauze vai Rudīte Būmane, Andris Ērglis un Uģis Roze. Droši vien daudziem pazīstama gan Elīna Zālītes grāmata, gan filma „Agrā rūsa”, un tēma par mazpilsētas meitenes gaitām, sākot patstāvīgu dzīvi, ir tuva un saprotama ikvienam. Pašlaik top jauns mūzikla uzvedums, kam izraudzīts atbilstīgs tēlotāju sastāvs - pirmizrāde notiks 14. februārī Ogres kultūras centrā, sekos izrādes līdz pat aprīlim dažādās Latvijas pilsētās. Elzas loma uzticēta dziedātājai Beātei Zviedrei, kuras daudzpusīgā vokālistes pieredze labi pazīstama gan mūziklu, gan džeza un  akadēmiskās mūzikas pasaulē. Fabrikanta Ķikuļa lomā redzēsim Dailes teātra aktieri Arti Robežnieku, viņa dēla, mākslinieka Italo lomā  – dziedātājs, grupas „Baritoni” dalībnieks Mārtiņš Strods, tiesnesis Straujups – Dailes teātra akieris Gints Andžāns, savukārt Modes nama īpašnieces Cimbares tēlā iejutīsies dziedātāja Alise Kante. Ar dažiem no uzveduma dalībniekiem, kā arī režisori Mariju Bērziņu tikās Daiga Mazvērsīte.

Producents Aigars Dinsbergs, būdams liels muzikālā teātra cienītājs, jau 2007. gadā, apmeklējot Liepājas teātra uzvedumu, nosprieda, ka kādreiz uzvedīs paša spēkiem šo Jāņa Lūsēna un Pētera Brūvera mūziklu.

„Tas ir jautājums, kāpēc cilvēks vispār sāk rūsēt. Sāk agri rūsēt… Pārbaudījumu ar slavu, ar varu, ar mantu principā neiztur neviens no Elīnas Zālītes darba varoņiem. Un pasaule, kurā nonāk šī meitene no laukiem, dzīves kārdinājumi, ar ko viņa sastopas, uzklāj rūsas kārtu cilvēka dzīvē. Bet man patīk, kā komponists un libretists uzbūvējuši atšķirīgu Ķikuļa tēlu, kas ir galants un elegants kungs. Pēc noskatīšanās dāmām var rasties jautājums, kāpēc Elza rīkojas šādi.”

Arī bez pastāvīgām telpām un tehniskā aprīkojuma mūzikla „Agrā rūsa” iestudējuma komanda sola labu rezultātu – iecere sākusi briest jau pirms kovida pandēmijas, notikusi ļoti nopietna dalībnieku atlase, starp citu, viens no kandidātiem uz Ķikuļa lomu bija Normunds Rutulis. Taču, sapratis, cik nopietns aktieriskais darbs no viņa tiek gaidīts, dziedātājs atteicās riskēt. Turklāt iestudējuma vadītājus saviļņoja Arta Robežnieka un Mārtiņa Stroda vizuālā līdzība – tēvs un dēls kā divas ūdens lāses.

Dailes teātra aktierim Artim Robežniekam pirmā saskare ar Jāņa Lūsēna daiļradi uz skatuves bija pasakainais mūzikls „Īkstīte”, kurā viņš atveidoja Lidotāju Bezdelīgu. Pēc tam mūzikls „Ceplis”, kurā sākumā dziedošais aktieris tēloja Sauso, tad bija spiests negaidot „ielēkt” titullomā un apgūt visai apjomīgu muzikālo materiālu.  Lūsēna dziesmas aktieris vērtē atzinīgi:

„Sirdi pacilājošas. Nav pliekanas, bet ir sirsnīgas un melodiskas. Jānis ievingrinājis roku, lai tekstus padarītu muzikālus, pietuvinot runai, lai izpildīt tos nebūtu mokoši. Atliek tikai iejusties un dziedāt.”

Džeza dziedātāja Beāte Zviedre tāpat kā Elīnas Zālītes romāna „Agrā rūsa” varone Elza dzimusi un augusi mazpilsētā, tiesa, viņas dzīves apstākļus Rūjienā nevar salīdzināt ar situāciju, kas bija jāpiedzīvo gan Elzai, gan pašai Zālītei. Četrus gadus mācījusies vijoļspēli, Beāte iestājās Rīgas doma kora skolas kordiriģēšanas nodaļā, tad saprata, ka viņas stihija ir džeza vokāls, un devās šajā virzienā. Kopš 2010. gada Zviedre dzied grupā „Framest”, kuras programmās skanējis šis un tas no Jāņa Lūsēna daiļrades. 2020. gadā dziedātāja nominēta Latvijas Lielajai mūzikas balvai nominācijā „Gada jaunais skatuves mākslinieks”:

„Aktieru atlase (kastings) bija mana pirmā tikšanās ar komponistu Jāni Lūsēnu, un vienubrīd man šķita, ka pie lomas netikšu. Pagāja laikam gads, līdz man zvanīja Aigars (Dinsbergs) un apvaicājās, vai esmu gatava to darīt. Man piemīt īpašība, ka ātri piekrītu avantūrām un pēc tam tikai domāju, kur esmu iekūlusies. Protams, šis ir vēl viens pakāpiens un iziešana no komforta zonas.”

Beāte izlasīja grāmatu „Agrā rūsa”, noskatījās filmu un mūzikla uzveduma ierakstu no Valmieras teātra, cenzdamās no šiem paraugiem neietekmēties, tas sakāms arī par vokālo pieeju. Droši vien gan kritiķi, gan atbalstītāji Zviedres paveiktajam būs viņas vīra, diriģenta Jāņa Liepiņa vecāki – komponists Zigmars Liepiņš un dziedātāja Mirdza Zīvere:

„Kritika vienmēr sagaidāma ļoti objektīva. Viņi ir cilvēki, kuriem ļoti uzticos, un, ja viņi sacīs, ka ir labi, tad tā arī ir! Man patīk skatīties mūziklus, šāda veida mūzika man ir ļoti tuva. Ļoti patīk ik palaikam pieskarties šai krāšņajai pasaulei.”

Profesionālai džeza dziedātājai Jāņa Lūsēna melodisms ir jauna, no iepriekšējā materiāla atšķirīga pieredze, par laimi, Beātei gadījies jau līdz šim „palēkāt” pa žanriem, arī par vīriešu uzmanību izrādē viņa sūdzēties nevar:

„Protams, aktiermeistarība ir profesija, kuru nevar apgūt vienos kursos. Man ir ļoti paveicies, ka partneri ir aktieri. Kustība, darbība, emocijas – tas man šķiet diezgan sarežģīts process.”

Nacionālā teātra dziedošais aktieris Raimonds Celms jau sadarbojās ar komponistu Jāni Lūsēnu, atveidojot titullomu rokoperas „Kaupēn, mans mīļais” pēdējā uzvedumā. Jurists Straujups arī ir duāla personība, nebūt ne galvenā loma, un šis viens no mūzikla „Agrā rūsa” negatīvajiem tēliem darbojas tandēmā ar Cimbares kundzi:

„Viņa ir šī stāsta galvenā „Pīķa dāma”, kuru brīnišķīgi iemiesos Alise Kante. Esmu priecīgs par šādu radošu satikšanos.”

Savukārt Nacionālajā teātrī tuvākais izaicinājums Raimondam būs Verdi operā „Traviata” bāzēts režisores Ināras Sluckas uzvedums, ar kuras ideju aktieris ir ļoti aizrāvies, turpinot piedalīties arī publikas atzinīgi vērtētajā izrādē „Ferdinands un Luīze”.  

Aktrisei Marijai Bērziņai šis ir pirmais liela mēroga režijas darbs, turklāt mūzikls. Viņai pašai ir apjomīga praktiskā pieredze, piedaloties Nacionālā teātra uzvedumos „Māsa Kerija”, „Adata”, „Kabarē” u.c.:

„Tas ir viens no grūtākajiem žanriem, jo prasa milzīgu koordināciju.  Tas ir interesanti, ka latvieši ļoti mīl dziesmas un muzikālas izrādes. Un, kopš mums nav operetes, kādam jārūpējas par šī žanra atdzīvināšanu.”

Uz jautājumu – kāpēc mūzikls „Agrā rūsa” jāiestudē no jauna, viena no atbildēm skan: tāpēc, lai savu redzējumu par tēmu varētu paust daiļā dzimuma režisore. Marijai padomā dažādas interesantas nianses, kas padarītu uzvedumu par intrigu arī tiem, kas tā dziesmas  zina no galvas:

„Tēma par meiteni no laukiem ir mūžīga, pati esmu spēlējusi Keriju, kas ierodas pilsētā, lai īstenotu savus sapņus. Ne visi no tiem, tiesa, piepildās… Taču toreizējā problēma, ka meitene apprec vecāku kungu, mūsdienās vairs nav nekāda problēma.”

Režisore ar komandu atstājusi sižetu tajā pašā laikā, kur to iecerēja Elīna Zālīte. Pēc Bērziņas domām, mūzikls, kuru libretists Brūveris nosaucis par melodrāmu, pieder tieši šim laikam – 1929. gadam ar tā krāšņo kostimēriju, kur fantāziju lietā likusi Liene Rolšteina:

„Nedomāju, ka Elza ir upuris. Man šķiet, viņa ir ļoti racionāla meitene, kurai ir iespēja izdarīt izvēles, par kurām gan viņa ļoti dārgi samaksā. Bet dzīvē tā tas mēdz notikt. Sevišķi trīsdesmitajos gados, kad meitenes savu realitāti būvēja no grāmatām – par prinčiem un kristāla kurpītēm.”

Interesanti, ka iepriekšējos uzvedumos nav izmantoti Pētera Brūvera fināla teksti, izrādās, dzejnieks ir parūpējies par cerīgu sajūtu izskaņā. Kāda tā būs – uzzināsiet, apmeklējot mūziklu „Agrā rūsa”. Par izrādes muzikālo pusi rūpēsies orķestris komponista Jāņa Lūsēna vadībā – Jānis Lūsēns (taustiņi), Aivars Gudrais (ģitāra), Jānis Lūsēns jun. (basa ģitāra), Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti), Evija Mundeciema (flautas u.c.).