„Dziesmas es nerakstu, viņas rakstās – nāk, kad grib un tik lēnām, cik spēj paiet. Viss notiek ļoti dabiski. Gadās, ka lai pabeigtu vienu dziesmu, vajadzīgi pat vairāki gadi, kamēr visi komponenti sameklē savu vietu,” par savu daiļradi teikusi dziedātāja un dziesmu autore, gleznotāja un psiholoģe Aina Boža - janvāra jubilāre.

Aina jau ilgus gadus dzīvo Valmierā, netālu no Gaujas. Sienas mājā rotā viņas pašas radītas gleznas, un tieši Valmierā, Pauku priedēs, pirmoreiz plašākai publikai izskanēja Božas noteikti visslavenākā dziesma „Man dzīvē šai laimējies ļoti”:

"Lai arī kādas problēmas mūsu dzīvi skar, mēs visi vēlamies būt mīlēti, saprasti, novērtēti, tāpēc šī dziesma der ikvienam cilvēkam. Dziesmu sacerēju autobusā, braucot uz Raganu pie savas mammītes no Valmieras, un nevarēju pat nosapņot, ka dziesmai būs tik ilgs mūžs."

Ainai mājās nav ne radio, ne televizora – starp citu, jau 15 gadu. Božai dzīve liekas interesanta ārpus tā, cilvēki ik palaikam piezvana un saka paldies par viņas dziesmām, tāpēc dziesmas "Man dzīvē šai laimējies ļoti" viņa pati uzskata par liktenīgu. Božas literārās spējas un radošumu pirmoreiz 8. Klasē pamanīja latviešu valodas skolotāja. Taču muzikalitāte mantota no senčiem Latgalē – Aina uzauga Lazdukalna pagasta Kapūnē:

Esmu atsitusies vectētiņā, kurš bija tas talantīgais cilvēks, kas rokā ņēma garmošku, un, kad bija iedzēris radošajam lidojumam, viņam vienā laikā radās gan melodija, gan vārdi. Žēl, ka tajā laikā nebija iespēju neko ierakstīt. Bet psiholoģija un dziesmu teksti man no vecmāmiņas, kas bija ļoti dzīvesgudrs cilvēks, kas nevis strostē, bet saka: tā visiem tā var gadīties!”

Aina atzīstas, ka viņu neuzrunā ļoti pareizie cilvēki, bet tie, kas iet, nokrīt un ceļas. Par to arī vēsta viņas dziesmas – ka jāiet savs ceļš tālāk un viss, kas notiek ar mums, ir pieredze.

Būtiska pieredze bija jau Božas dziesmas Man dzīvē šai laimējies ļoti atskaņojums 1993. gada festivālā "Latvju ziņģe", kur debitēja Ainas kvartets "Vienalga man":

"Kad ieraudzījām sevi TV, bijām šokā, jo mēs kā mūziķes sapratām, ka viss šķībi, nekas neskan. Tā ir arī operatoru meistarības pakāpe, un cilvēki pēc tam saka, kas tad tā par dziedāšanu, bet var būt, ka mikrofonos viss atspoguļojas citā formā…"

Toreiz kopā ar Ainu kvartetā apvienojās vairākas folkloras ansambļa Daina dalībnieces – Iveta Dedumiete, Inga Akmens un Solvita Saule, ar kuru Boža vēlāk dziedāja duetā. Vispirms viņas brauca uz kāzām, citām svinībām, Aina spēlēja ģitāru – tā sākās draudzība:

„Man sāka rakstīties savas dziesmas, domāju, kāpēc nepiedāvāt viņām. Tas bija deviņdesmito gadu sākums. Mūsu kompānijas biedri ieteica piedalīties "Ziņģē".”

Interesanti, ka ansambļa nosaukums „Vienalga man” pieņemts nejauši, kad meitenes pirms "Ziņģes" braukušas uzstāties kādā pasākumā Cēsīs. Reģistrējoties prasīts nosaukums. Nav nosaukuma. „Vienalga,” dziedātājas atteikušas, un tā arī pieteiktas kā kvartets no Valmieras „Vienalga man”.

„Nosaukumam nebija ne pamata, ne sākotnējas filozofijas. Bet mums ieskaņot programmu piedāvāja Aldis Ermanbriks – jutāmies ļoti pagodinātas un pārsteigtas, jo neviena no mums nebija nekāda zvaigzne. Muzikālā izglītība bija tikai Solvitai Saulei. Es neesmu mācījusies ne mūzikas, ne mākslas skolā, komponēju mūziku, bet notis nepazīstu.”

Sākumā Boža melodijas ierakstīja magnetafonā, tagad iemācījusies melodijas motīvu paturēt prātā. Ja ierakstā piedalās citi mūziķi, tad pēc satikšanās mēģinājumā viņi paši uzraksta sev notis.

Dziedot skolas korī Aina nebija dižas drosmes parādīt savu balsi kā solistei. Sajūta, ka viņa ir kaut kas īpašs saistīta ar pirmo iemīlēšanos – puisis sāka ieskaņot Božas dziedājumu, apgalvodams, ka viņai ir ļoti skaista balss. 

„Man pašai galīgi nepatika. Tāpēc es tik labprāt dziedāju kvartetā, tad duetā, līdz kamēr tas izputēja. Bija sarunāts pasākums, kolēģe nevarēja ierasties. Tās bija īstas ugunskristības, kad es pirmoreiz savas ģitāras pavadībā aizbraucu uz to jubileju. Un neviens nepārmeta. ”

Šis kļuva par pirmo iedrošinājumu, ka Aina Boža arī viena pati klausītājiem ir interesanta. Kļuva par solisti burtiski piespiedu kārtā:

„Esmu dziesmu autore, komponiste, izpildītāja, pati spēlēju ģitāru, dziedu savas dziesmas. Un tas ir visa lielā bagātība, kas man ir. Un, ja cilvēki to pieņem, biju pārsteigta katru reizi no jauna.” 

Kopā ieskaņotas jau 14 dziesmu programmas, jaunākā no tām „Un smej”, bet koncertus Aina nav saskaitījusi. Par visu vairāk raidījumā.