Ar mūziķi, dziedātāju, dziesmu autoru Modri Laizānu tiekamies nedēļā, kuras sākumā, 24. maijā viņš nosvinējis apaļo 50. jubileju, un, ja tai par godu uz vienas skatuves gribētu sapulcēt visus viņa kolēģus ar kuriem kopā muzicēts, knapi pietiktu ar Nacionālo operteātri, kur Modris kopš 90. gadu sākuma ir mežradznieks. Latvijas populārajā mūzikā viņa mežrags ieskanējies vien grupas „Krasts” ierakstos un koncertos, kad Modris bija tās solists. Un arī tagad kopā ar „Krasta” līderi Aivaru Ausekli (toreiz Ižiku) top jaunas versijas 80. gadu nogales dziesmām, kas ir uzmanības vērtas arī 21. gadsimtā.

Baltajā namā Modra ceļi krustojas arī ar kādreizējo grupas „Krasts”  dalībnieku, diriģentu Andri Veismani, taču „Krasta” atjaunotnē viņš nepiedalās. Tāpat attālināti savu svētību devis taustiņinstrumentālists un komponists Einārs Kizjallo, jaunas asinis pievienojusi bundzinieka Miķeļa Vītes līdzdalība un daudzpusīgais Kristaps Krievkalns ar taustiņu spēli un aranžējumiem. Grupas augšāmcelšanos ar entuziasmu atbalsta producents Jānis Kļaviņš. Maija sākumā pilnā balsī ieskanējās „Krasts”  dziesma „Tavas saknes tavā zemē” ar Vizmas Belševicas dzeju, kas 1989.gada Mikrofona aptaujā ierindojās 13.vietā. Un ciemos Modris Laizāns atnāca ar brīnišķīgu dāvanu – jaunāko „Krasts” dziesmu, kuras pirmatskaņojums pārraides noslēgumā.

Latvijas radio 2 klausītājiem Modra balss vislabāk pazīstama, pateicoties grupas Juke Box darbībai, kas sākās 2002. Gadā. Tā bija saksofonista Zinta Žvarta ideja, ka vajag izveidot kantrī apvienību, lai sava prieka pēc uzspēlētu kaut vai Bauskas kantrī mūzikas festivālā. Modrim kantrī gāja pie sirds, ar prieku viņš kļuva par ansambļa solistu, spēlēja basģitāru. Viņam piebiedrojās Gints Hartmanis, Ivars Kalniņš, Vīgants Murelis un Ingus Feldmanis, arī bijušais mežradznieks, un šo laiku Modris atceras ar nostaļģiju, jo ļoti patika šāds mūzikas stils:

„Kādreiz mēs mēdzām pulcēties uz Bauskas kantrī mūzikas festivālu, bet nu jau daudzus gadus nē. Diemžēl ar skumjām jāatzīst, ka tā ir pagātne. Muzikālā apvienība var pastāvēt, ja ir kas klausās, ir pieprasījums. Grupā Juke Box visi bija brīvmākslinieki, bet mūziķim jāpelna ar to, ko viņš dara. Ja nē, jāmeklē darbs citur.”

Modris Laizāns dzimis un audzis Kuldīgā un mūzikā sekoja vecākā brāļa pēdās. Tāpat kā viņš mācījās Kuldīgas bērnu mūzikas skolā, tikai nevis klavieres, bet mežraga spēli.

„Draugi smējās, ka viņi var spēlēt futbolu, bet man jādresē zilonis, tā viņi sauca manu instrumentu."

Kad brālis nolika malā basģitāru, ko spēlēja vietējā ansamblī, Modris ķērās pie tās. Bet vēl pirms tam patika dziedāt, kas darīts kopš bērnības dažādos sarīkojumos, lielākā un mazākā lokā. Studējot Mūzikas akadēmijā, Laizāns iesaistījās jauniešu kapelā „Valdemārs”, un reiz kādā koncertā, kur uzstājās grupa „Krasts”, viņam ausīs nāca ziņa, ka rokeri meklē dziedātāju. Viņa kandidatūra izrādījās piemērota, dziesmās tika izmantota arī Modra mežraga spēle.

„Bijām savos tekstos diezgan politiski un zaļi aktīvi, un likās, ka mežrags "Krasta" mūzikā varēs pienest kaut ko šīm idejām simbolisku. Einārs Kizjallo uzrakstīja īpašu dziesmu ar mežraga solo, un nācās šo gliemezi – kā mežragu sauca grupas puiši – vazāt līdzi pa Latvijas skatuvēm.”

Ir vēl viens bijušais mežradznieks, kas savu instrumentu nomainījis pret basģitāru – Guntis Vecgailis, kas arī absolvēja konservatoriju Arvīda Klišāna klasē, taču vienīgais, kas turpina spēlēt gan mežragu, gan basu ir tieši Modris Laizāns:

„Operteātrī nonācu lielās rekonstrukcijas laikā, kad atbrīvojās mežradznieka vieta. Strādāju nu jau 30.sezonu. Arī tur man ir ļoti labi kolēģi, esmu ļoti priecīgs, ka varu savienot gan akadēmisko muzicēšanu, gan populāro mūziku.”

Starp akadēmisko mūziku un populāro balansē grupas „Turaidas Roze” darbība. Modris Laizāns tās sastāvā ir kopš šī gadsimta sākuma, savukārt Gunta Skrastiņa ansamblī „No pusvārda” Laizāns sevi pieteica kā komponistu. Viņš piedalījies daudzu vairāk un mazāk populāru solistu koncertos, spēlējot basģitāru, piedziedot:

„Man vienmēr paticis pašam dziedāt, spēlēt, klausīties, ietekmēties, mācīties, nekas cits tā pa īstam padziļināti nav interesējis. Šajā dīvainajā Covid laikā es ļoti daudz vingrinos, un man ir ļoti interesanti. Vingrinos mežragu vairāk nekā jebkad dzīves laikā, ļoti daudz spēlēju basu, daudz dziedu, bet ļoti pietrūkst kolēģu, ar kuriem kopā to visu salikt. Esmu komandas spēlētājs, man nepatīk neko publiski darīt vienam.”