Šonedēļ pie klausītājiem straumēšanas platformās devies mūziķa Arstarulsmirus jaunākais albums „Dedz”. Tā ir trešā daļa albumu sērijā „Vēlējumu dziesmas”, kura veltīta četrām stihijām. Pirmais, ”Skatu punkti” (2020), atspoguļoja ūdeni, otrā nosaukums runā pats par sevi – „Pie zemes” (2021). Jaunais veltīts uguns stihijai, tā programma skanēs arī vairākos koncertos vasarā, piemēram, Bauskas festivālā „TASTE”. Arstarulsmirus nav mūziķa skatuves vārds, jo tajā viņu uzrunā visi tuvinieki un apkārt esoši cilvēki.

Jaunā albuma „Dedz” ierakstā un projektā „Vēlējumu dziesmas”Arstarulsmirus palīdzējuši dziedātāji Laima Dimanta, Madara Orola, Lauris Valters, Rihards Bērziņš,  mūziķi Mārcis Auziņš, Staņislavs Judins, Edvīns Ozols, Artūrs Sebris, Uldis Ziediņš, Normunds Piesis, Elvis Lintiņš u.c. Pirmais skaņdarbs, kas iepazīstināja ar projektu, bija „Citādi”, un šos albumus Arstarulsmirus sauc par stāstu par cilvēka iekšējo pasauli, par iekšējo konfliktu mazināšanu, centieniem virzīties uz cieņpilnām attiecībām ar sevi un apkārtējiem:

„Tur ir daudz ko runāt un rakstīt. Un šie četri elementi man palīdzēja noenkuroties, rakstot šos stāstus. Pie stihiju izmantošanas nonācu tad, kad bija gatavs pirmais albums. Caurskatot tekstus, pamanīju, ka albumā „Skatu punkti” esmu pieminējis vairākus ūdens elementus. Runājot par uguns stihiju, apkopoju materiālus, kādas ir uguns izpausmes iekšējā pasaulē. Mēģināju salikt kopā šos elementus – kustība, impulsivitāte, pārliecība."

„Dedz” otrais singls bija Arstarulsmirus versija par Raimonda Paula tēmu – „Atvadas vasarai ‘22”, savukārt pirmais singls bija dziesma „Baterija” par iekšējo enerģiju. To reperis, mūziķis, producents, aranžētājs, kas tagad lieto vārdu Arstarulsmirus, iepriekš bija Gustavo, bet pasē joprojām rakstīts – Gustavs Butelis – izlietojis lietderīgi. Pabeigta, tiesa, ar lielu piepūli, Pāvula Jurjāna mūzikas skolas saksofona klase, pēc tam Gustavs mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas stikla nodaļā. Repa grupā „Fact”, kura pie Latvijas popmūzikas debesīm, iemirdzējās 1998. gadā, viņu uzņēma kā saksofonistu, bet drīz pēc tam Gustavs sāka ķerties klāt mikrofonam - dziedāt, rīmēt, repot, jo pats savus pantus rakstīja jau sen:

„Esmu vairāk mūziķis, nekā reperis, jo nodarbojos gan ar tekstu, gan mūzikas rakstīšanu, aranžiju, esmu līdzdalīgs ierakstu procesos, lūkoju noreducēt savu profesiju klāstu ierakstos.

Repošana noteikti ir sarežģītākā šķautne manā daiļradē, mūzikā var vairāk ļauties plūsmai, jo tur nav rāmju, kādu uzliek teksta sarakstīšana. Lai viss ir vienā ritmā, lai neatkārtojas vārdi.”

Arstarulsmirus uzskata, ka ritms repā nav galvenais. Tas nebūt nav dzejas skaitīšana ātrrunā, un, pēc mūziķa domām, nepieciešams arī pārsteiguma moments, saki vienu, tad, izrādās, esi vēlējies teikt ko citu:

„Atšķirība no dzejas nav formā, tā slēpjas rīmju komplicētībā, jo dzejnieks uz to neliek akcentu. Šajā ziņā repā pēdējo 20 gadu laikā ir noticis liels lēciens.”

Sākumā Gustavo un „Fact” izpildītā mūzika bija agresīva, bija iekšēja vajadzība pēc provokācijas, kas raksturīgs jauniešiem. Tāpat viņš virpuļoja TV ekrānos, reklamējot Ādažu čipsus, bet šī gadsimta sākumā mūzikas dzīvi satricināja Gustavo un Ozola konflikts, kas izpaudās repa divkaujās, kā tas pieņemts hiphopa žanrā:

„Rakstījām vairākas viens otram adresētas kompozīcijas. Likās, ka tolaik uzrunājām ļoti šauru auditoriju, tikai ar laiku uzzināju, ka klausītāju ir vairāk.”

Daudz cienītāju mūziķis Arstarulsmirus ieguva, kad kā Gustavo producēja „Prāta Vētras” albumu „Tur kaut kam ir jābūt” (2008), piedalījās šīs un arī nākamo turneju koncertos. Iepriekš šāda līmeņa sadarbības producenta amatā viņam nebija, sākotnēji gan bija doma par tikai vienu dziesmu. Pēc dažām jau sākās sarunas par vesela albuma apjomu.

„Sadarbība ar „Prāta Vētru” vislielāko iespaidu atstāja tieši, runājot par iekšējo komunikāciju un sadarbību, kur kolektīvā satiekas tik dažādi cilvēki. Nekad iepriekš nebiju piedzīvojis, ar cik lielu vērību un pašatdevi grupa spēj strādāt, jo manā, tas ir „Fact”  pieredzē bija ļoti daudz neiecietības. Tā bija galvenā lieta, kuru toreiz iemācījos mūsu sadarbības procesā.

Tur bija dziesma „Vaļā”, kas sākumā bija plānota „Prāta Vētras” albumam, bet tā tika iekļauta manā albumā, kas bija jau trešais – 2010. gadā. Šīs dziesmas stūrakmens, ap kuru šī dziesma izauga, bija Raimonda Paula klavieru motīvs – tango no filmas "Teātris", kam pa virsu tika spēlēti instrumenti – bungas, basģitāra u.c.”

Arstarulsmirus, kā Gustavo uzsācis solokarjeru 2004. gadā, turpina strādāt individuāli, projektiem pieaicinot viesmūziķus. Pāreja no viena skatuves vārda pie nākamā notika pakāpeniski, sākot ar 2005. gada, kad mūziķis saprata, ka tālākai virzībai nepieciešams pārskatīt daudzus no saviem ieradumiem un attieksmēm:

„Sāku pārskatīt, ko tad gribu dziesmās teikt un pēc tam vēl daudzreiz atkārtot – simts, divsimts reizes un vēl pēc daudziem gadiem. Šis kļuva par atskaites punktu, jo, ja teksts neiet cauri  šim filtram, tad dziesma netop.”

Arstarulsmirus savā daiļradē atteicies no destruktīvām emocijām, to daudzināšanas mūzikā. Dziesmai topot, viņš to noklausās tūkstoš reižu, jo teksts top, klausoties mūziku, to nemitīgi atkārtojot. Pēc tam teksts jāapgūst, turpinās aranžijas process un skaņu režija.

Interesanti, ka dziesmā „Paldies, ka esat” mūziķis risina dialogu starp ex-Gustavo un Arstarulsmirus – joprojām ir tādi, kad ļoti ciena viņa Gustavo daiļrades periodu, un saturiski mūzikā, protams, ir daudz tēlu un nostāju atšķirību. 

Tādas kā agrāk, jaunībā, mūziķis dziesmas vairs neradīs, un viņš noteikti turpinās darbu pie savām „Vēlējuma dziesmām”, kuru cikls jānoslēdz nākamgad. Daudz laika prasa arī darbs pie Raimonda Paula mūzikas lielkoncerta, kas gaidāms Daugavas stadionā 10. septembrī – Arstarulsmirus ir tā radošais direktors, veido koncerta dramaturģiju, izraugās repertuāru. Un arī tur skanēs arī viņa versija Paula dziesmai „Atvadas vasarai ‘22”:

„Tas ir liels pagodinājums, ka mani izraudzījās šajā amatā. Koncertā būs vairāk nekā 30 dziesmu, un mūziķu atlasē mēs fokusējāmies uz tiem, kas līdz šim nebija Paula dziesmu izpildītāji. Reizēm uz skatuves vienlaikus būs 100 cilvēku, kas būs grandiozi!"