Šad un tad dzirdam vecas dziesmas jaunās skaņās, taču sen aizmirstu grupu atjaunošanās gan būtu saucama par retu parādību. Tādu esam piedzīvojuši nupat, jo līdz ar koncertu Piņķos sevi pirms neilga laika pieteica grupa „Jumis”. No tās sākotnējā sastāva, kas tapa 20. gs. 80. gadu beigās, izjūkot ansamblim „Turaidas Roze”, un apvienojumā ar grupas „Sīpoli” dalībniekiem, palicis dziedātājs Uģis Roze, kā arī taustiņinstrumentālists un komponists Einārs Jaunbrālis. Viņiem pievienojusies etnomūziķe, dziedātāja un koklētāja Lauma Matule, kas par pirms 30 gadiem radīto mūziku neko nezināja. Paklausījusies šo un to, kas pieejams internetā, Lauma pievienojās duetam, kas sastrādājās arī 90. gadu sākumā Vācijā, koncertējot turienes izklaides iestādēs.

Einārs Jaunbrālis mūzikā atgriezies pēc gandrīz 30 gadu ilga pārtraukuma, sajutis, ka bez mūzikas vairs dzīvot nevar. Latvijas radio savulaik viņam bija kā otrās mājas, jo 80. gados Jaunbrālis šeit strādāja par skaņu režisoru, ieskaņoja akadēmiskā un populārā žanra darbus, protams, daudz „Turaidas Rozes” mūzikas un satuvinājās ar tās izpildītājiem.

„”Jumja” sākums nebija ļoti mērķtiecīgs, ka beidzam šo projektu un sākam nākamo. Es strādāju radio, nodarbojos ar ierakstiem. Mani uzaicināja uz „Turaidas Rozi” Imanta Kalniņa vietā, tur spēlēju taustiņus. Kalniņš bija izveidojis programmu angļu valodā, to aranžējām kopā ar Niku Matvejevu, „Turaidas Roze” to spēlēja un dziedāja. Tad es uzaicināju Niku, Olgu,  Uģi, arī Vīgantu Mureli, vēl dažus mūziķus, lai taisītu savu mūziku.”

Laumai Matulei šādas pieredzes, sākot darbu kopā ar Jaunbrāli, nebija:

„Manis vēl nebija šajā pasaulē, kad bija „Jumis”. Tāpēc, paklausoties to mazo gabaliņu, kas publiski pieejams, likās skaisti, ka to, kas reiz ir bijis, varu papildināt šodien.”

Einārs Jaunbrālis 80. gados strādāja arī ar grupas „Sīpoli” ierakstiem, labi pazina Niku Matvejevu:

„Sapratām viens otru no pusvārda! Brīnišķīgs mūziķis, fenomenāls basģitārists, viņš „Jumī” arī spēlēja, ne tikai dziedāja. 90 % basu bija viņa ierakstīti, vienmēr atnāca sagatavojies, ierakstīja ar pirmo reizi.”

Laumai Matulei kā jaunās paaudzes pārstāvei ir liels gods sadarboties ar šāda ranga mūziķiem kā Jaunbrālis un Roze.  Mūzikā esot kopš agras bērnības, Lauma astoņdesmito beigu un deviņdesmito gadu sākuma latviešu mūzikā sajūt īpašu dvēselītes klātbūtni:

„Tas laiks, kas tur virmoja gaisā, ir tajā iekšā, un, izrādās, tas man ir ļoti tuvs tagad un šeit.”

Lauma absolvējusi JVLMA Etnomuzikoloģijas nodaļu, dzied, spēlē kokli un stabules, visa viņas ikdiena saistīta ar mūziku – mūziķe nodarbojas ar kokles spēles apmācību un darbojas postfolka grupā „Jōra”. Pamatīga izglītība ir arī Eināram Jaunbrālim, kas beidzis E. Dārziņa Mūzikas skolu, vēlāk Latvijas Valsts konservatoriju trompetes specialitātē, 80. gadu sākumā dibināja un darbojās Rīgas diksilendā, tad pamazām attīstījās par vienu no labākajiem skaņu režisoriem Latvijā. Varbūt tāpēc no pirmā „Jumja” sastāva saglabājušies ieraksti – Eināra dziesmas ar Ojāra Vācieša dzeju, Līgo dziesmu apdares u.c., taču nekādas koncertdarbības grupai tolaik nebija:

„Šeit, radio studijā, es praktiski dzīvoju no rīta līdz vakaram. Mēs vienkārši „Jumī” baudījām savu sadarbību, nebija nekādas stratēģijas, ko darīsim rīt, parīt, pēc gada.”

Atjaunotajam „Jumim”, protams, stratēģija nepieciešama – kā ierakstīt, kā koncertēt, kā likt par sevi uzzināt?  Protams, pirms trīsdesmit gadiem radītās dziesmas neskanēs tā, kā agrāk, savā debijas koncertā trio Roze, Jaunbrālis, Matule atskaņoja tikai jaundarbus, daļa no kuriem radīta ar latviešu tautas vārdiem.

„Tā ir liela priekšrocība, ka Einārs ir skaņu režisors,” uzsver Lauma, kas sākusi dziedāt jau bērnudārza ansamblī, pēc tam mācījusies koncertkokli Babītes mūzikas skolā, ar koklētāju ansambli „Balti” daudz koncertēts, iepazīta skatuve. Pašlaik Matule vairāk spēlē tradicionālo mazo kokli, māca šī instrumenta spēli un priecājas, ka „Jumja” dziesmās saplūst tradicionālā, akadēmiskā mūzika un citi elementi.

Einārs Jaunbrālis trompeti sen vairs nepūš, tāpat sen atvadījies no džeza, „Jumī” spēlē taustiņiņstrumentus, akordeonu, programmē un ir priecīgs, ka pēc cita aroda darbiem pēc gandrīz trīsdesmit gadu pauzes atkal var izteikties mūzikā. Viņa jaunās dziesmas tapušas arī ar Arvja Deguma un citu autoru dzeju, savus skaņdarbus mūziķis nav saskaitījis, tāpat kā ierakstus. Pašlaik „Jumis” strādā pie albuma izdošanas, un mūziķi būtu priecīgi par iespēju uzstāties koncertos arī Ziemassvētkos, kas vairs nav aiz kalniem.