Novembrī pie lasītājiem dodas dziesminieka Gunāra Meijera sarakstītā autobiogrāfiskā grāmata "Lāčplēša ielas meitene vai Latvijas šovbiznesa nezināmās aizkulises", kurā viņš apraksta savas dzīves un daiļrades gaitas no dzimšanas līdz mūsdienām. Šovasar Meijera uzvārds izskanēja saistībā ar veselības problēmām, kuras risināt uzņēmās fons "Līdzskaņa", arī Latvijas radio 2, un Gunārs ir ļoti pateicīgs visiem, kuri snieguši viņam palīdzīgu roku. Veselības uzlabošanā darāmā vēl daudz, Meijers saglabā dzīvesprieku un cer, ka grāmatā izdevies pateikt paldies arī visiem tiem mūziķiem, ar kuriem sanācis kopā strādāt un arī atpūsties. Ir iecerēts izdot arī Gunāra Meijera populārāko dziesmu krājumu, lai katram būtu iespēja izdziedāt viņa daudzveidīgās melodijas. Populārākā, protams, ir dziesma "Meitene", ar kuru arī sākās Gunāra ceļš uz lielās estrādes.

Rīdzinieks Gunārs mācījās Rīgas 8. vidusskolā, kur ansambli vadīja Edvīns Zariņš. Jā, tas pats, kas vēlāk savas dziesmas atskaņoja kopā ar "Dālderiem" un "Dakotu", toreiz Zariņa grupa saucās "Lāča bērni". Puiši spēlēja, un Gunārs noskatījās, ko viņi dara.

"Kad Edvīns beidza skolu, es izveidoju ansambli, ko sauca „GIGA”, pēc mūsu vārdu pirmajiem burtiem, kad spēlējām dejas, mums maksāja 10 rubļus katram. Tā bija tiem laikiem liela kabatas nauda. Grāmatā neierakstīju, bet tad bija pieņemts katru dziesmu atkārtot divas reizes. Nospēlējam „Liepas satumst”, lēnā deja, pārīši paliek zālē, un dziedam vēlreiz. Tad jau balli bija ļoti viegli nodziedāt, tikai desmit dziesmas pa divi reizi, un balle beigusies."

Savā grāmatā Gunārs ierakstījis daudz populārās mūzikas vēsturē būtisku notikumu, nosaucis savus skolotājus, kuru vidū kā mūziķi, tā dziedātāji, daudzos kolēģus, kas pielikuši roku viņa dziesmu ieskaņojumiem. Bet saknes aizrautībai ar mūziku, protams, rodamas ģimenē.

"Pirmo ģitāru mamma man nopirka par sešiem rubļiem un piecdesmit kapeikām. Tāda maziņa ģitārīte, kuru tagad varētu izmantot āmura vietā., Es biju sešgadīgs puika, patēvs man iemācīja pirmos akordus, un mamīte mani aizveda uz VEF kultūras pili, kur ģitārspēli pasniedza Vadims Geiko. Spēlēju pēc burtiem, un tā arī pierakstu savas dziesmas. Pirmās dziesmas man dzima jau skolas laikā. Spēlējām Ilmāru Dzeni, arī „Čikāgas piecīšus”, un arī dažas manējās, bet tās es vairs neatceros.

Balss nostādīšanā liela nozīme bija dziedāšanai korī "Dziedonis" Imanta Kokara vadībā. Gunārs piedalījies četros Dziesmu svētkos, un sapņo, ka kāda viņa kompozīcija varētu skanēt lielajā Mežaparka estrādē.

"Meijera kroga laikos man bija draugs, kordiriģents Verners Krēsliņš, kas vadīja kori „Salve”. Zigmunds Žukovskis noaranžēja manu dziesmu „Manai tautai”, ko iedziedāju ar kori, un tā ir mana vienīgā dziesma, kas aizgājusi pasaulē. Tā skan trijās valodās – latviešu, krievu, angļu, un tā ir dziesma, kuru gribētu dzirdēt Dziesmu svētkos. Tā ir mana mīļākā dziesma."

Grāmatā aprakstīta dziesmas "Meitene" tapšanas vēsture, arī Meijera kā makšķernieka, kulināra, hokeja fana gaitas, viņa daudzās profesijas, mūzikas klubi un citas interesantas lietas. Daudz fotogrāfiju - un lasās patiešām viegli!