Maija vidū Dobeles ceriņu dārzā atklāta jauna ceriņu šķirne – Aleksandrs Čaks, un ar slavenā dzejnieka vārdiem nupat klajā nācis Egona Valtera dziesmu albums „Savādā meitene”. Tā ierakstā piedalījušies Egona dēli – Krišjānis un Lauris, kas nu jau labu laiku ir pazīstams Latvijas mūzikas cienītājiem, vispirms ar grupu „Ēnas”, tagad kā solomākslinieks, kas izpaužas ne tikai mūzikā, bet arī dzejā.

Brocēnu un Saldus apkaimē dzīvojošajiem nav jāskaidro, kas ir Egons Valters – ilggadējs Brocēnu vidusskolas direktors, bērnu popgrupas „Knifs” vadītājs, kas sacerējis bērnu dziesmas, kora mūziku, džezu, roku, šlāgerus. Viņa dziesmas „Dzeltens klavesīns” un „Viss jau ir bijis” joprojām ir populāras brocēnieša, Laura Valtera skolasbiedra Dona priekšnesumā – tagad slavenais mūziķis savas pirmās kompozīcijas atrādīja tieši Egonam. Vairākas Valtera dziesmas nonāca grupas „Labākie gadi” repertuārā, bija arī „Brocēnu dziedošā vienība”, agrāk šlāgergrupa „Pļumpapā” tika pie kādas dziesmas, kuru skaits sasniedzis četrus simtus!

Par Aleksandra Čaka dzeju Egons Valters ieinteresējās jau pirms piecdesmit gadiem, kad sāka muzicēt dažādās ballīšu grupās, kuru repertuārā bija arī „Atzīšanās” un „Tev”. Toreizējās dziesmu klades vēl glabājas, un praktiskajā muzicēšanā Egonu iesaistīja paša tēva Alberts:

„Varbūt kādam šķiet jocīgi, ka skolas direktors var vienlaicīgi spēlēt arī krogā – bet mūzikas palīdzēja izdziedāt ārā kaut ko no skolas, visu mūžu apvienoju šīs divas lietas. Man bija piecpadsmit gadu, kad sāku spēlēt pa kāzām un ballītēm, savukārt es Lauri ievilku šajā muzicēšanā. Tad gan skanēja jau cits repertuārs.”

Egons dzimis Saldū 1957. gada 21. aprīlī, pēc tam kļuva par brocēnieti, izņemot Bauskā aizvadītos desmit gadus. Beidza Saldus mūzikas skolas klavieru klasi, taču mūzika par viņa pamatprofesiju tomēr nekļuva:

„Es grasījos stāties konservatorijā studēt mūzikas pedagoģiju, bet, kad sapratu, ka pietrūkst teorētisko zināšanu, tā arī nesaņēmos. Studēju Universitātē, beidzu Ģeogrāfijas fakultāti, pēc kuras mani nosūtīja uz Bausku. Biju nobriedis pie „Dālderiem” spēlēt, kuriem nebija taustiņnieka, pat sacerēju dažas dziesmas, kuras varētu viņu repertuārā iederēties.”

Kad „Dālderi” izjuka, basists Valdis Ozols izveidoja grupu „Variants”, kurā muzicēja arī Egons Valters, dziedāja Dagnija Ozola, Nijole Berezina.   

1984. gadā piedzima Egona vecākais dēls Lauris, kam ļoti mīļa bija Ojāra Vācieša dzejoļu grāmata „Astoņi kustoņi”- Valters pēc dēla pieprasījuma sacerēja dzejoļiem dziesmas. Turpinājums sekoja pirms pusotra gada, kad tika izdots „Šūpuļdziesmu” albums bērniem un ģimenēm.

„Es šo domu loloju ilgāku laiku. Bija iznākušas tēta nošu grāmatas, kuras aktīvi lietoja skolās un bērnudārzos, bet no šīm dziesmām maz kas bija ieskaņots. Biju radījis arī pats savas šūpļadziesmas, ko dziedāju saviem bērniem – viņiem gan vairāk interesē sportiskas aktivitātes.”

Vienlaikus ar skolotāja un rokmūziķa gaitām Bauskas pusē, Egons sāka dziedāt vīru korī. Padsmitnieka vecumā tēvam pievienojās dēls Lauris, kas pirmoreiz Mežaparka estrādē viņš pabija sešu gadu vecumā, vectēvam pie rokas.

„Es to ļoti spilgti atceros, tās emocijas un pacilātības sajūtu. Kopš tā laika nevienus Dziesmu svētkus neesmu izlaidis. Vīru korī dziedāju tenoros.

2000. gadu sākumā man jau bija grupa „Ēnas”, ar Brocēnu vidusskolas čaļiem kopā spēlējām. Lai nopelnītu savu naudiņu, spēlēju kopā ar tēti dažādu stilu pasākumos. Un tāpat kā tētis beidzu Saldus mūzikas skolas klavieru klasi. Arī pirmās kompozīcijas sāku rakstīt jau piecpadsmit gados – pirmā bija „Kad apstājies laiks”. Kad tā sasniedza pilngadību, tā tika ieskaņota un guva labus panākumus.”

Arī Lauris Valters izmantojis ievērojamu latviešu dzejnieku dzeju savās dziesmas, savukārt Egons jau Bauskas periodā ķērās pie Aleksandra Čaka, vēlēdamies komponēt poēmu „Umurkumurs”:

„Tas ir diezgan liels dzejojums, bija doma taisīt ar Roberta Ligera pantomīmu. Bet piekusu un iesprūdu – tā gadās, ja jauns cilvēks grib radīt kaut ko dižu. Toties iepazinu Čaka kodu. Čaks ir ļoti tēlains, viņa dzejoļi burtiski ir vizualizējami kā kinofragmenti, turklāt ļoti emocionāli, sevišķi mīlas lirika. Un emocionāla mūzika ir melodiska, harmonijām bagāta – tādas, man šķiet, ir arī jaunās dziesmas.”  

Albumā „Savādā meitene” iekļautas desmit dziesmas, dažas vēl palikušas aiz borta.

Dziedošs ir arī Egona jaunākais dēls Krišjānis, kas arī mācījies Saldus mūzikas skolā, dziedājis koros, un viņa balss skan vairākās jaunā albuma „Savādā meitene” dziesmās – vairumu gan izpilda piecus gadus vecākais Lauris, kurš arī mudināja tēti beidzot izdot pilnībā savu albumu. Tajā Egona dziesmas iedziedājuši Madara Orola un Uldis Veigurs.

Lauris labprāt spēlē ģitāru, tās pavadībā top jestrākas dziesmas, taču viņam ļoti patīk dziedāt tēta dziesmas, kas ir ļoti melodiskas:

„Iekšēji zināju, ka pienāks laiks, kad ieskaņošu tēta mūziku, jau pirms pāris gadiem esmu iedziedājis dziesmas „Nāc, šonakt aizbēgsim” ar Knuta Skujenieka vārdiem un „Manā pasaulē” ar Klāva Elsberga dzeju. Ļoti skaista likās dziesma „Kad es tevi ieaijāšu”  ar Astrīdas Ivaskas vārdiem. Tagad pienāca kārta Aleksandram Čakam”.

Izdoti jau divi Laura Valtera dzeju krājumi – „Visumā veidoti vārdi”(2019) un „Garam gara gaita”, viņš ir biežs viesis bibliotēkās, sniedz dzejas un mūzikas koncertprogrammas, savukārt kopā ar tēvu ir uzstājies ar Egona dziesmām ar Čaka dzeju, kas tagad iemūžinātas albumā. Interesanti, ka dzejoļus „Mazā”, „Vakara dziesma”, „Lepnai sievietei”, „Ielas zēna dziesma” jau komponējuši Zigmars Liepiņš, Armands Alksnis, Ēriks Ceļdoms, Uldis Stabulnieks un citi, bet Egonu tas nebaidīja.

Albuma „Savādā meitene” atklāšanas koncerts 29. maijā Saldus mūzikas skolā, cerams, nebūs vienīgā reize, kad klausītāji klātienē var izbaudīt šī melodiskā, liriskā, izteiksmīgā mūziku, kas Jāņa Miltiņa aranžējumos iemūžināta Egona Valtera pirmajā soloalbumā, kas reizē ir laba dāvana sev pašam uz 65. jubileju!