Trīs talanti – mūziķa, aranžētāja un skaņraža – cieši savijušies Gunāra Rozenberga radošajā darbā, kas teju 30 gadu garumā bija saistīts ar Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestri, kura ietvaros viņš izveidoja savu džeza sastāvu. Visā toreizējā republiku savienībā tika cildināts Gunāra trompetista talants. Pie trompetes Rozenbergs nonāca, sācis spēlēt klavieres, tad mācījies vijoli, līdz ķērās pie bungām. Bungu komplektu viņš iemainīja pret trompeti un atrada savu balsi, jo instruments viņam kļuva par galveno dvēseles atklāsmes līdzekli, un Gunāra spēles maniere nav nedz sajaucama ar kādu, nedz atkārtojama.

Par izcilo džezmeni saruna ar komponisti un dziedātāju Lolitu Vambuti, orķestra „Mirāža” māksliniecisko vadītāju Lauri Amantovu un mūsu lielāko džeza speciālistu, arīdzan Gunāra Rozenberga kolēģi gan Latvijas radio bigbendā, gan orķestrī „Mirāža” – Indriķi Veitneru.

„Mēs nevaram nespēlēt Gunāra mūziku, jo tā ir ģeniāla. Ja pasaulē daudz kas mainās, tad Gunāra Rozenberga mūzika ir nezūdoša vērtība, daudz tādu kā viņš mums Latvijā nav, varam lepoties, ka mums tāds Gunārs ir bijis,”

uzsvēra Lauris Amantovs.„Pūtēji saka – viss pa pirkstiem. Var jau uzrakstīt visu ko, bet, ja tas nebūs „pa pirkstiem”, tad arī neskanēs.”

Gunārs Rozenbergs no 2005. līdz 2009. gadā bija orķestra „Mirāža” muzikālais vadītājs un galvenais diriģents. Pēc viņa aiziešanas mūžībā 2009. gadā esot izskanējis aicinājums orķestrim saukties viņa vārdā, taču tas droši vien izklausītos pārāk smagnēji. „Mirāžas” mūziķi ar Lauri Amantovu priekšgalā sava diriģenta piemiņu godināja arī pirms 5 gadiem. 2007. gadā skaists koncerts ar pašu gaviļnieku diriģenta amatā – toreiz orķestri trombonu vēl spēlēja un koncertā dziedāja Intars Busulis - notika Lielajā ģildē, bet par godu 65. jubilejai Rozenbergam veltītais koncerts „Mana pasaule” skanēja Latvijas radio studijā. 

Pēc Indriķa Veitnera domām, Gunāra Rozenberga vārds un daiļrade ir nepietiekami zināmi ne tikai ārpus Latvijas, bet arī pašu mājās:

„Daudzi jaunās paaudzes trompetisti un aranžētāji nemaz nav informēti par šādu mūziķi un ir visai pārsteigti, kad viņiem atskaņo šīs kompozīcijas. Tas ir akmentiņš mūsu pašu lauciņā, ka neesam pietiekami daudz un uzstājīgi nesuši pasaulē savus nozīmīgos spēlētājus.

Mums Mūzikas akadēmijā ir apmaiņas programma ar Nebraskas universitāti ASV Omahā . Pirms diviem gadiem aizbraucu tur ar Gunāra aranžējumiem un spēlēju ar turienes studentiem, kas bija šokēti par šo mūziku – kur to var klausīties, kur to var nopirkt. Un atbilde ir samērā bēdīga – instrumentālās mūzikas albums „Laura”, kas pārizdots diskā, un uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt skaņuplates, kur pārstāvēts Rozenbergs kā komponists un aranžētājs.”

Līdzīgs liktenis ir vairumam Latvijas radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra ierakstiem, kas tapuši pirms 1995. gada. To kopskaits ir neaptverami liels, savukārt pats Rozenbergs savus skaņdarbus un aranžējumus summēja uz diviem trim tūkstošiem. Īsto skaitli neviens nezina…

„Gunāra Rozenberga mūzika varētu būt laba eksportprece. Un tā ir mūsu mūzikas kultūras vēstures neatņemama sastāvdaļa.”

Laurim Amantovam trompetists rādījis labās rokas rādītājpirkstu, uz kura no rakstīšanas bija uzaudzis puns. Rozenbergs prata aranžēt, uzreiz izrakstot katra instrumenta partiju jeb balsi, un šī ir unikāla spēja ne tikai Latvijas, bet pasaules mērogā. Dažreiz šis darbs notika visai prozaiskos apstākļos, fonā darbojoties televizoram vai tamlīdzīgi.

Gunāra Rozenberga aranžētāja talantu vairakkārt izmantojusi komponiste un dziedātāja  Lolita Vambute. Viņu iepazīšanās notikusi 20. gs. 60. gadu nogalē, kad trompetists strādāja restorāna „Luna” ansamblī, ko vadīja Jānis Sildegs. Toreiz Vambute, noklausījusies priekšnesumu, konstatēja „tā nekas”. Kad Lolita ar lūgumu aranžēt viņas 5 džeza dziesmas pie Rozenberga vērsās jau šajā gadsimtā, viņš sākumā atteica, to pamatojot ar toreizējo novērtējumu „tā nekas”.

„Kā gan es, jauna meitene, varēju viņam sacīt – „tu esi lielisks!” Visi jaunībā mēs esam mazliet lecīgi. 1977. Gadā Gunārs aranžēja manu dziesmu „Tango puķei, tev un man, kas bija lielisks aranžējums. Viņa mūža beigās mēs sadraudzējāmies, pat sēdēju klāt, kamēr viņš rakstīja aranžējumu manām dziesmām.”

Rozenbergs sacerējis vairākus desmitus dziesmu, ko ieskaņoja mūsu redzamākie solisti, sākot ar Andreju Lihtenbergu, un uz tām attiecināms jautājums – kur beidzas džezs un kur sākas estrādes mūzika?

„Oficiālais darbs bija ieraksti ar estrādes orķestri, bet īstā lieta Gunāram vienmēr bija džezs,”

tā I. Veitners.

Neliela daļa G. Rozenberga skaņdarbu un aranžējumu orķestra „Mirāža” sniegumā skanēs 5. decembrī VEF kultūras pilī mūziķa 75. jubilejai veltītajā koncertā, sākums plkst. 19.00. Tiks godināts arī aranžētājs Vitālijs Dolgovs, kuram šogad apritētu 85. gadskārta, kompozīcijas un aranžējumi. Solistu loma lielākoties būs atvēlēta 2022. gada jubilāriem – pianistam Viktoram Ritovam (50)  un saksofonistam Raivo Stašanam (50).