Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz vairāk jautājumu par grīdas konstrukciju, izbūves darbiem un materiāliem.

1.jautājums. Jaunbūves rekonstrukcija. Jautājums par pareizu un  ekonomisku grīdas pīrāgu, zem siltajām grīdām. Šobrīd mājas pirmajā stāvā 50kvadrātmetru platībā ir melnā grīda: smiltis ar akmeņiem, putuplasts 50mm, tvaika plēve, 7cm betons. Šī grīda ir par 30cm zemāka, pret pārējo mājas grīdu. Kā un ar kādiem materiāliem paaugstināt grīdas līmeni?

2.jautājums. Simtgadīga māja. Dzīvojamā istabā jāmaina grīdas segums. Jautājums par slāni, kurā jāliek mitrumizturīgais (zaļais) rīģipsis, tad parastais rīģipsis. Zaļais ir ievērojami lētāks. Vai var likt  tikai  zaļo rīģipsi?

3.jautājums. Veca mūra ēka ar biezām sienām. Vai taisnība, ka šādai vecai mūra ēkai iekšpusē labāk likt apmetumu nekā riģipsi? Vai ir būtiski, kādas bāzes apmetums tas ir?

4.jautājums. Dzīvoklis piektajā stāvā. Lietus un sniega laikā pa virtuves un istabas ārējām sienām ieplūst ūdens. Bēniņi un jumts ir  sausi, no ārpuses viss it kā normāli. Termokamera neko neuzrāda. Kā var atrast vietas pa kurām ieplūst ūdens?  Ko darīt?

5.jautājums. Man ir veca lauku māja. Sen nav veikts remonts. Ir ierobežoti naudas līdzekļi. Vai iekštelpu sienu apdarei var izmantot kokskaidu plāksnes - OSB? Vai obligāti starp veco sienu un plāksnēm  jāliek siltinājums?

6.jautājums. Vēlos šķūni pārbūvēt par garāžu. Šķūnim ir 20x20cm brusu balsti. Kādu un cik biezu siltumizolācijas materiālu izmantot, lai piepildītu brusu starpas?

7.jautājums. Latvijā daudzviet var novērot, ka celtnieki betona bruģakmeni gulda uz smilts pamatnes. Šādā veidā izbūvētas gājēju ietves ar laiku kļūst nelīdzenas, jo betona bruģakmeņi nevienmērīgi nosēžas. Varbūt būtu pareizāk, guldīt betona bruģakmeni uz smalku šķembu pamatnes?