Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz piedāvājam atbildes uz šādiem jautājumiem.

1.jautājums. Staļina laika māju, celta 1958.gadā. Istabās vecais dēlīšu parkets, bet mazliet čīkst. Lūdzu iesakiet, kā vienkāršā veidā novērst vecā parketa čīkstēšanu? Mājā istabās pa perimetru zem grīdlīstēm ir atstāta 3-5cm sprauga, grīdlīstēs ir caurumi 1cm diametrā. Kādam nolūkam tas bija paredzēts? Kā pareizi rīkoties, ja nolemšu ieklāt jaunu grīdas segumu? Vai drīkst šo atstarpi aizpildīt ar siltumizolāciju? Kādu materiālu labāk izmantot?

2.jautājums. Jaunbūve, mūris no gāzbetona blokiem. Vēlos iekšpusē tieši uz blokiem veidot māla apmetumu. Ārpusē doma par ventilējamo cementšķiedras vai koka fasādi. Ko Jūs teiktu par māla apmetumu, tieši uz gāzbetona? Kā to vislabāk veidot? Vai ventilējamā fasāde būtu visatbilstošākais risinājums?

3.jautājums. Par hidroizolāciju. Apkārt mājai ir ierīkota drenāža, taču lielos palos pagrabā veidojas mitruma pleķi. Ko iespējams darīt no iekšpuses? Vai šajā gadījumā ir kāda drenāžas kļūme un to var  risināt tikai no ārpuses?

4.jautājums. Pirms vairākiem gadiem uzbūvēts skurstenis. Divas ventilācijas ejas – viena centrālapkurei, otra plītij. Pagrabstāvā, 1.stāvā, 2.stāvā un bēniņos no māla ķieģeļiem, virs šifera ar silikātķieģeļiem. Lietus laikā pa spraugu starp šīferi un ķieģeļiem ietek ūdens, kas notek pa ķieģeļu mūrējumu. Kā šo problēmu vislabāk novērst? Varbūt ir kādi elastīgi, šādiem nolūkiem domāti materiāli?

5.jautājums. Koka karkasa ēkai plānoju uzsākt siltināšanas darbus. Šobrīd ir uzlikts skārda jumta segums (zem tā gaisa sprauga un difūzijas plēve), sienām koka dēļu fasāde, gaisa sprauga un 12mm pretvēja kokšķiedras plātnes. Tālāk plānots visu siltināt ar minerālvati, sienām 15cm vate, prettvaika plēve un vēl 10 cm vati. Jumtam-20cm vati, prettvaika plēvi un vēl 10 cm vati. Meistari ieteica aizvietot iekšējos 10cm vati ar 3cm kokšķiedru plātnēm(kas siltuma ziņā būšot tas pats) un nebūšot jāliek arī prettvaika plēve. Vai tā ir? Vai tiešām siltuma ziņā neko nezaudēsim?

6.jautājums. Jaunbūve. Jumts veidots pa kārtām, vienā gadā uz jumta koka lāgām uzlikta jumta plēve, finanšu ierobežojumu dēļ uzreiz nav uzlikts jumta segums. To uzlika pēc diviem gadiem. Tagad, kad pagājis laiks, vēlas turpināt darbus - siltināt un nosegt. Atklāts, ka vietām ziemas periodā ūdens tek pa lāgām. Jumiķi vaino plēvi – nefunkcionē, jo nostāvējusi bez seguma. Kā risināt šo situāciju? Jumiķu piedāvājums -  visu jumta segumu demontēt. Jumta segums -  dakstiņi. Tas, protams, ir dārgs risinājums, meklēju alternatīvu.

7.jautājums. 1960.gadā celta stāvbūve, apmūrēta ar balto ķieģeli. Gribu mainīt jumtu. Pašlaik uz jumta ir šīferis, to nomainīšu pret bezazbesta šīferi, lai nav jāmaina jumta koka konstrukcija. Vai zem jaunā seguma ir vajadzīga tvaika plēve? Mājai zem zemes ir 20cm pamati, smilts grunts. Gribu ieliet verandai pamatus. Cik dziļi tie jārok, ja mājas pamati ir tikai 20cm? Vai verandas pamati ir jāsasien kopā ar mājas pamatiem? Plānota 1 stāva koka karkasa veranda, kurā  būs sanitārais mezgls.

8.jautājums. Ar mīksto kokšķiedru plāksnēm vēlos siltināt telpas ārsienas. Ārsienas ķieģeļu biezums 40cm. Cik biezas plāksnes būtu nepieciešamas? Ar ko stiprinās plāksnes pie sienām?

9.jautājums. 1975.gadā uzceltajā mājā bēniņu pārsegumā starp sijām - 75x150mm, kā siltinājums ieklāta 100mm minerālvate. Vēlos visā sijas - 150mm augstumā, nosiltināt bēniņu grīdu, piepildot starpību ar beramajām papīra siltumizolācijas granulām. Vai būtu pareizi siltinājuma papildināšanu veikt sekojoši: izņemt minerālvati, izņemt ieklāto pergamīnu, iebērt 50mm granulas un atlikt atpakaļ 100mm minerālvati? Kā rīkoties?