Dinārs Gulbis – dziesminieks no Salaspils, kurš dzied latviešu literāro dzeju – 22. novembrī plkst. 19:00 Latvijas 1. Rokkafejnīcā Reiterna namā svinēs otrā albuma atvēršanu.

Albuma nosaukums – „Kad” – ir trāpīgs, jaudīgs un ietilpīgs: katrai no 18 dziesmām ir sava noskaņa un savs pārdzīvojums, ko rada vien Dināram raksturīgais izpildījums un dziesmās izmantotā izcilu latviešu dzejnieku dzeja. Albuma muzikālo skanējumu pilnveidot līdzējuši ģitārspēles meistari Kaspars Zemītis un Reinis Jaunais, kā arī mūziķi no Reiņa grupas – basģitāriste Lauma Kazaka un bundzinieks Ivars Logins, bet par kopējo albuma skanējumu rūpējies Kaspars Bārbals studijā „Lauska”.

Lielākais paldies – mammai

Albuma grāmatiņā Dinārs ierakstījis daudzus sirsnīgus ‘paldies’, no kuriem lielākais pienākas viņa mammai Vijai, kuras dziedātās dziesmas ar Čaka dzeju mūziķim ir nozīmīgas jau no mazotnes. „Ar mammu kopā tā pa īstam sākām dziedāt, kad biju jau diezgan apzinīgā vecumā – man bija jau gadi četrpadsmit, piecpadsmit. Lielajās radu pasēdēšanās tieši mamma bija galvenā un lielākā dziedātāja, un viņa lūdza, lai palīdzu,” atceras Dinārs, kurš savu muzikālo talantu mantojis tieši no savas mammas. „Tas laiks vispār bija īpašs – un vēl joprojām to kā tādu arī izjūtu. Pirmo reizi taču apzinīgi, sirsnīgi dziedāju… Tāpēc jaunajā albumā nevarēju neiekļaut dziesmas ar Čaka vārdiem, kuras ir sveiciens pagātnei un manai mammai par ieguldījumu, ko viņa manī ielikusi,” saviļņojumu neslēpj dziesminieks.

Mūžīgais Čaks

Jaunajā albumā iekļautas trīs dziesmas ar Aleksandra Čaka vārdiem – „Liepas satumst”, „Lepnai sievietei” („Melnais vīns”) un „Atzīšanās” („Miglā asaro logs”). Vaicāts, vai Čaks vēl joprojām arī mūslaiku publikai šķiet īpašs, Dinārs iesaucas: „Noteikti! Īpaši jau kultūras namos ārpus Rīgas – varu dziedāt  dziesmas ar visskaistāko dzeju, bet

mirklī, kad dziedu Čaku, publika atdzīvojas: klausītājiem ir pilnīgi cits skatiens, gaisā jūtamas vibrācijas. Jo Čaks ir atpazīstams un cilvēkiem patīk dziedāt līdzi – turklāt viņiem sanāk, tas ir fenomens! Un viņi dzied ar pacēlumu un uguntiņu sirdī, tas ir kolosāli!

Lielais meklējumu ceļš

Dināra Gulbja pirmās dziedātās dziesmas Latvijas Radio fonotēkā iegūlušas 2012. gadā. „Tas arī ir laiks, kad sāku dziesminieka karjeru,” atceras mūziķis, kura pirmais albums klajā nāca aizpērn, 2016. gadā, un tā mūžs izrādījies ļoti veiksmīgs. “Nu pagājuši divi gadi, ieguldīts daudz darba, daudz laika un ne mazums līdzekļu, un tas viss vainagojies ar rezultātu. Darbs izdarīts, tagad lai albums dzīvo savu dzīvi,” teic Dinārs.

Jaunajā albumā iekļauta arī dziesma ar mūziķa sievas Daigas Gulbes dzeju, kurā izskan šādas rindas: Mans meklējumu ceļš – dubļu un ērkšķu brienams. Jā, Dinārs ir viens no retajiem dziesminiekiem, kurš gan meklē, gan atrod jaunu dzeju, no kuras iedvesmoties, gan arī sameklē jaunus mūziķus, ar kuriem sadarboties. „Ar šiem vārdiem ir interesanti,” neslēpj dziesminieks. „Abi kopā šo dziesmu veidojām – tikko biju apzinājies sevi kā dziesminieku. Iespējams, šajos vārdos Daiga saredzēja manu dzīvi, būtību. Jo visu dzīvi es meklēju, kāpju savā kalnā – viss plūst un mainās, nekas nav tā, kā bijis. Arī mūzikā joprojām meklēju jēgu, uzdodu jautājumus, gaidu atbildes. Bet zinu, ka viss ir manī pašā.”

Vai tas nav grūti – allaž meklēt? Dinārs piekrīt – viegli nav. „Taču dzīves ceļā satieku dažādus mūziķus – tagad Reini Jauno, Laumu Kazāku, Ivaru Loginu. Katrs no viņiem ir savādāks, ienesot savu redzējumu, pieredzi, tāpat Kaspars Zemītis ieliek savas sajūtas. Tā arī kopīgais muzikālais skanējums mainās. Grūti pateikt, kas būs nākotnē. Skaidrs, ka fundaments paliks – nemainīga paliks mana dziedāšanas maniere,  laba dzeja un vēsts – motivācija darīt cilvēka iekšējo pasauli labāku.

Jo esmu sapratis, ka mākslai cilvēks jāaudzina. Mūzikai jābūt tādai, lai cilvēka iekšējā pasaule pilnveidojas, kļūst labāka. Citādi muzicēšanai neredzu jēgu!

Savukārt skaņdarbā „Dzīva daļa” Dinārs saticies ar Velgas Kriles dzeju, kas viņu īpaši iedvesmo – tā dziesma „Manas jaunības sārtās buras”, kas iekļauta dziesminieka pirmajā albumā, joprojām tiek dziedāta koncertos. „Velga ir īpaša, man ļoti radniecīga dvēsele – jo arī viņa ir viņa pati, bez jebkādas liekulības. Talantīga dzejniece, vārdu meistare, kas dzejā ieliek ne tikai savu personīgo stāstu... Turklāt viņai ir ārkārtīgi skaista valoda. Velga ir viena no tām dzejniecēm, ko es lieku vienā līmenī ar Ziedoni un Vācieti.”

Ziedi, draugi un mīļā Salaspils

Līdzās mūzikai viens no pasaules patiesākajiem daiļumiem ir ziedi, tālab nav brīnums, ka dziesminieks Dinārs ikdienā strādā dārzniecībā – audzē ziedus un ne tikai tos: „Mums "Mazajā dārzniecībā" ir divas sezonas: vasarā – ziedi, bet rudenī ienākas sēklas. Vasarā darba ir ļoti daudz, bet rudenī – mazāk. Ziemā vairāk laika paliek mūzikai, dzejas lasīšanai. Ar šādu dzīvi esmu apmierināts!”

Liels palīgs un dziesminieka ceļa atbalstītājs ir Mārtiņš Malcenieks – mūziķa koncertdzīves uzticamais pavadonis, draugs un dārzniecības īpašnieks. „Mārtiņš man teicis – viņš saredzot to lielumu, kas visā tajā ir, tāpēc jūtot pienākumu mani atbalstīt,” ar sirsnīgu pateicību stāsta Dinārs.

Un vēl Dinārs ir Salaspils patriots,  īsts un no visas sirds. Un nebūt ne tikai tāpēc, ka abu albumu izdošanu atbalstījusi Salaspils pašvaldība: „Salaspils ir brīnišķīga vieta, kurā dzīvot radošiem cilvēkiem,” pārliecinājies dziesminieks, kurš sarakstījis pat Salaspils himnu. „Iespējams, šeit vēl pietrūkst kvalitatīvu kultūras pasākumu – un arī cilvēki nav tik naski uz koncertu apmeklēšanu, galu galā, Salaspils ir viens no Rīgas ‘guļamrajoniem’. No otras puses – man ļoti patīk, kā te šobrīd tiek siltinātas ēkas un sakārtota pilsētvide. Citu dzīves vietu sev neredzu un Salaspilī es gribētu nodzīvot visu savu atlikušo dzīvi, ne velti lielai daļai manu klausītāju es esmu ‘Dinārs no Salaspils’. Tas ir patīkami,” pasmaida mūziķis.

Tas ir izaicinājums – būt dziesminiekam

Katra izvēle mums sniedz gan ieguvumus, gan zaudējumus. Kādi ir zaudējumi, izvēloties dziesminieku ceļu? „Visgrūtākā izvēle ir – būt pašam,” neslēpj Dinārs, savu teikto pamatojot šādi:

Kapitālisma laikā šī izvēle – būt pašam – ir teju neiespējama. Tāpēc būt par dziesminieku Latvijas mūzikas industrijā ir milzīgs izaicinājums. Izvēloties dziesminieka ceļu, tu kā mūziķis pieņem visnepopulārāko lēmumu, jo turpmāk pa dzīvi cīnīsies viens pats...

Skumji, bet pats Dinārs secinājis, ka… dziesminiekus neatbalsta arī paši dziesminieki. „Man vispār šķiet, ka šobrīd grib runāt visi, jo iedomājušies, ka viņiem ir tādas tiesības. Bet tas, ko viņi runā un kāda ir teiktā kvalitāte, jēga – nu, tas ir pilnīgi cits stāsts… Taču gribas, lai arī lielie Latvijas mūziķi spētu saprast, ka dziesminieki, kaut nebūdami ārkārtīgi profesionāli meistari, ir tā mūziķu daļa, kas arī ir ļoti nepieciešama, lai kā nācija mēs sevī saglabātu dziļumu.”

Mūziķis arī neslēpj, ka pats uz savas ādas piedzīvojis savu amatbrāļu ne tik spožo cilvēcisko seju: „Redzu, ka daži dziesminieki ir diezgan neiejūtīgi un skaudīgi, arī pats esmu no viņiem daudz kritizēts. Lai gan – visvairāk par dziedāšanu kritizē tie, kuri paši to nemāk darīt… Jā, Latvijas dziesminiekiem ir jāaug – to saka daudzi mūziķi, un kritiku arī labprāt pieņemu. Arī man ir jāaug! Es arī nesaku, ka manas izvēles vienmēr ir pareizas – taču vienmēr esmu izvēlējies būt godīgs, vismaz pats pret sevi.”

Zelta pīlīte

Dziesmā par zelta pīlīti Dinārs izdzied Imanta Ziedoņa dzeju. Vai arī pašam gadījies pieļaut dzejnieka aprakstīto kļūdu un savā piemājas dīķī ielaist pīlīti ar zelta acīm un redzēt, ka tās zelta acis vairs nemirdz? „O, jā – un ne vienu reizi vien,” nopūšas dziesminieks. „Liels paldies Ziedonim – viņa ironija ir tik ļoti inteliģenta. Tāpēc arī šis dzejolis mani uzrunāja – tas nevienu neaizskar, nevienu neieļauno, bet atgādina – neiekāro to, ko nevari dabūt. Paldies Reinim, kurš saprata, kā tas jāizspēlē. Esmu šo dzeju dzirdējis arī citu mūziķu izpildījumā, bet sapratu, ka vēlos teatrāli un dzīvi izspēlēt to pīlītes ķeršanas un raušanas procesu…”

Baudīsim jauku vakaru

Vaicāts, kas un kā notiks 22. novembra vakarā, dziesminieks aicina: „Pabūsim kopā, baudīsim vakaru ar labu dzeju. Būs dzejnieces Daiga Gulbe un Agita Draguna, piespēlēs mūziķi no Reiņa Jaunā grupas – pats Reinis, Lauma un Ivars. Atšķirībā no manis, viņi ir profesionāli mūziķi, un Reinis par šo vakaru man teica – viņi nākšot ar domu, lai Dināram nebūtu jānervozē un viņš varētu vienkārši smuki nodziedāt,” sirsnīgi nosmaida dziedātājs.

Raidījumā izskan Dināra Gulbja albuma "Kad" dziesmas "Liepas satumst", "Ceļš uz sevi", "Dzīva daļa", "Izvēle" un "Par zelta pīlīti".