Ja man jautātu, kurš mūzikas žanrs vislabāk raksturo pandēmijas gadus, atbilde būtu - pankroks.

Tāpēc jau otro gadu pēc kārtas janvāra sākumā "NeFormātā" viesojas Latvijas pankroka klasiķis Raimonds Lagimovs jeb Dambis, šoreiz sev līdzi atnesot grupas INOKENTIJS MĀRPLS jaunāko, pēc kārtas sesto albumu "Kauliņi ir mesti".

Šis ir pēdējais ieraksts, kurā ir dzirdams mūžībā aizgājušā grupas ģitārista Skripa spēlētais bass un albuma fiziskajos eksemplāros ir redzami arī viņa zīmējumi, bet vairākās dziesmās Dambim un Ērikam Lizbovskim ir pievienojies arī grupas jaunais basists Renarts Braufmanis, kura veikums izskan, piemēram, dziesmā "Tu man te", par kuru Dambis saka:

vienmēr atrodas kāds, kas saka, kā Tev vajag darīt, lai viss būtu pareizi un labi;

varbūt, ka tā dziesma ir bišķi no jaunībā pieredzētā skatu punkta, bet vispār tā atnāca pēc tiem pirmajiem ierobežojumiem, kad bija jāsēž mājās, un atspoguļo tā momenta sajūtas...

Sarunu ar Dambja pārdomām par albuma nosaukumu, dalību politiskajos procesos, riteņbraukšanu, bēgļiem, kā arī latviešu valodas un kultūras nākotni klausieties ierakstā, ieskatam pāris mūziķa atziņas:

latvieši pēc sava skaita nav liela tauta un tai vienmēr ir kāds apdraudošais moments, kaut vai atceroties padomju laikus - un arī mūsdienās, ja tu nezini krievu valodu, Rīgā, iespējams, būs problemātiski atrast kādu darbu;

lielai daļai mūziķu tomēr vajag piedzīvojumus un pārdzīvojumus, lai būtu ko transformēt un radīt skaņdarbus un mākslas darbus; un tad vienā mirklī nekas nenotiek, tu nekur neej un arī radošais impulss pāriet;

"NeFormātā" izskan INOKENTIJA MĀRPLA albuma "Kauliņi ir mesti" dziesmas "Manipulē", "Tu man te", "Draugi" un Viktora Coja dziesmas koverversija "Māte anarhija", bet visu albumu klausieties un pērciet grupas bendkempa profilā: