Latvijas Republikas oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valdes loceklis Dainis Mjartāns ir Latgales patriots un Latvijas Radio 2 aktīvs klausītājs, kurš iestājas par dažādām vērtībām šai radiostacijā – par latgaliešu mūziku, par dziesminiekiem un etnomūziķiem. Tāpat tieši Daiņa atbalsts savulaik līdzēja tapt pārraides “NeFormāts” priekštecim – raidījumam “Atveriet, te dziesma!”, kas LR2 skanēja četru gadu garumā.

Tomēr šai "NeFormātā" Daini iztaujāšu par viņa trimdas laika aktivitātēm tā dēvētās "KGB" jeb “Kultūras glābšanas biedrības” ietvaros 80. gados Vācijas Federatīvajā republikā.

Daži mirkļi pirms izceļošanas

Dainis Mjartāns dzimis Latvijā, bet ilgus gadus nodzīvojis ārzemēs – lielākoties Rietumvācijā. Studējis Berlīnē, strādājis radio „Brīvā Eiropa” Prāgā.

„Atceros,  ka 1977. gadā mūsu ģimene tika pie kasešu magnetofona un kāds mans draugs kolekcionēja mūziku... Aktīvi sekojām ierakstiem, kas parādījās skolēnu vidū – pārrakstīju tos kasetēs, čakli stāvēju rindās pēc tām... Dziesmām vārdus jau vēl nesapratu,” pasmaida Dainis, kurš labi atceras arī “Čikāgas piecīšu” pirmos ierakstus. “Bet tad nāca 1979. gads, mūsu ģimenes apvienošanās dēļ pēc divus gadus ieilguša procesa mums abiem ar mammu ļāva emigrēt uz Vācijas Federatīvo republiku un tā nu 8. martā izbraucām uz Hamburgu.”

Sulīgs mājiens VDK

1981. gadā Rietumvācijā tika dibināta trimdas latviešu jauniešu organizācija “Kultūras glābšanas biedrība”, kuras abreviatūra – KGB – bija pasmiešanās par tolaik visuspēcīgo Valsts Drošības komiteju (Комитет государственной безопасности jeb КГБ). Par to, kāpēc un kādos apstākļos tā tapa, šeit stāsta viens no KGB aktīvistiem - Mārtiņš Zandbergs…

Arī apvienības logo bija zīmīgs, jo tajā bija atveidota atslēga, ar kuru jaunie trimdinieki centās atslēgt "dzelzs priekškaru", kas padomju Latviju nošķīra no brīvās pasaules.

KGB  nepārprotami veica būtisku ideoloģisku misiju, tas bija konkrēts mājiens Valsts Drošības komitejai un PSRS cenzoriem – dziesmas jau jūs varat aizliegt, bet tādā gadījumā ieraksti tiks izdoti Rietumos,

skaidro Dainis un pasmejas: “Pazīstot šos trīs vīrus – Vilni Zaļkalnu, Mārtiņu Zandbergu un Andri Rozīti, varu iedomāties, ka daudz laika viņiem nevajadzēja, lai pie alus glāzes Hamburgā izdomātu šai organizācijai nosaukumu...” 

Pirmais cēliens. Edžus Liepiņš un Maestro

Kopumā KGB izdeva četras skaņuplašu programmas un par pirmo izdoto skaņuplati, faktiski pat dubultplati, kļuva Edgara Liepiņa un Raimonda Paula ieskaņotā, taču Padomju Latvijā aizliegtā programma, kuras kaseti Zandbergam reiz bija iedevis pats Maestro. Platē “Rīga toreiz” tika iekļauts šodien mazāk zināmais dziesmu cikls ar Ernesta Dinsberģa vārdiem, bet platē “Rīga šodien”– visiem labi zināmās Paula dziesmas, ieskaitot “Trīs runčus”.

Dainis uzsver, ka albuma iznākšana Vācijā bijis liels un svarīgs notikums: “Līdz tam neviens nebija uzdrošinājies tikt pie aizliegtajiem ierakstiem Latvijā, tas arī nebija iespējams. Tomēr šis bija kvalitatīvs ieraksts, kas bija liels pārsteigums. Tolaik mācījos Minsteres latviešu ģimnāzijas 9. klasē, un jau toreiz galvā pazibēja doma – kā būtu, ja izdotu Latvijas rokmūzikas plati? Pagāja trīs gadi, un mēs to patiešām realizējām.”

Kas īsti Edgara Liepiņa un Raimonda Paula kopradītajās dziesmās ir tāds, kas tām ļauj dzīvot vēl šodien?

Edgars Liepiņš bija cilvēks-orķestris ar ļoti lielu, iedvesmojošu spēju aizraut publiku. Viņš dega par to, ko darīja. Un viņš dega arī par Latviju!

spriež Dainis Mjartāns, kuram vismīļākā dziesma no šīs programmas ir “Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc”.

Otrais cēliens. “Mūžīgais unisons”

Pēc diviem gadiem ar "KGB" gādību klajā nāca Dailes teātra dziedošo aktieru Ivara Kalniņa, Vara Vētras, Jāņa Paukštello un Andra Bērziņa jeb apvienības “Mūžīgais unisons” ieraksts. “Tolaik virmoja sarunas, ka arī “Mūžīgā unisona” programmai ir problēmas Latvijā. Plate kļuva ļoti populāra gan Amerikas latviešu mājās, gan Vācijā.”

Atšķirībā no Edgara Liepiņa un Raimonda Paula programmas, “Mūžīgā unisona” veikums atjaunotajā Latvijas Republikā pārizdots tā arī netika, un vienīgais aktieru dziesmu albums tapa 2002. gadā, kad kompaktdiskā to izdeva "Platforma Records". Lai gan vairākas dziesmas skaņuplatē un kompaktdiskā dublējas, taču dažas dziesmas un arī aktieru dzejas lasījumi rodami tikai "KGB" izdotajā skaņuplatē...

Trešais cēliens. Latvju roks kā īsta bumba

1984. gadā Hamburgā nāca klajā KGB trešā plate – “Latvijas roka izlase” ar Ievu Akurateri uz plates titulvāka. Plates vienā pusē bija septiņas “Pērkona” dziesmas, bet otra puse sākās ar Zigmara Liepiņa un ansambļa “Modo” dziesmu “Vēl ir laiks”. 1981. gadā Dzintaru koncertzālē, skanot šai dziesmai, publika cēlās kājās un dziedāja līdzi - tam sekoja sankcijas...

“1982. gadā pēdējo reizi ciemojos Padomju Latvijā – pēc tam politisku apsvērumu dēļ uz šejieni vairs nebraucu,” atminas Dainis Mjartāns.

Manas viesošanās beidzamajā dienā devāmies uz viesnīcas “Latvija” restorānu.

Kad vakara gaitā bija pienācis atbilstošais brīdis, kurā par pieciem rubļiem mūziķiem varēja lūgt, lai nospēlē kādu īpašu dziesmu, gāju pie viņiem un prasīju, lai atskaņo “Vēl ir laiks”. Dziedātāja pieliecās man pie auss un klusām teica: “Šo dziesmu mēs nedrīkstam spēlēt...”

Plašu izdošana Vācijā nebija lēta, tāpēc dziesmu izvēli vajadzējis sabalansēt. “Lai plate būtu tīkama arī vecākajai paaudzei, ielikām tajā arī mierīgākas dziesmas - kontrastam neaizmirstot arī par avangardu, ko pārstāvēja NSRD un “Dzeltenie pastnieki”, par kuriem eksperti tagad saka – tie esot vienīgie šo grupu ieraksti skaņuplatēs” stāsta Dainis, vedinot izprast tālaika kontekstu:

Trimdas jaunieši arī latviešu valodā vēlējās dzirdēt ko griezīgu, skaļu, izaicinošu. Eiropā šo nišu veiksmīgi aizpildīja "Arvīds un Mūrsitēji", bet jaunieši jautāja – vai tad Latvijā nekā tāda nav, vai tiešām ir tikai brāļi Ziemeļi?!

Nekas cits man neatlika – sagatavoju lekciju par Latvijas rokmūzikas vēsturi, un 1985. gadā ar to uzstājos Amerikā, stāstot, ka nav jau tikai tas, ko izdod firma “Melodija”. Tāpēc roka albums bija kā bumba un ar to esam atstājuši zināmas pēdas rokmūzikas vēsturē...

Gudri izdomāts arī albuma vāka noformējums – Ieva Akuratere ar akustisko ģitāru rokās uz dievnama fona. “Ja ieskatāmies rūpīgāk, fonā ir Latvijas karoga krāsas, ko padomju muitnieki neatpazītu - mums bija būtiski pēc iespējas vairāk plašu nogādāt Latvijā. Tas arī izdevās, jo, kad 1989. gadā biju Latvijā, vairākos dzīvokļos šo plati arī redzēju. Par ienākumiem, ko guvām no platēm, “Pērkonam” piepalīdzējām ar dažu tehnisku lietu iegādi.”

Ceturtais cēliens. Folklora – vārti uz Atmodu

1986. gadā "KGB" apgādā iznāca plate “Ceļatiesi, bāleliņi” ar “Iļģu”, “Sendziesmas”, “Bizīteru” un “Skandinieku” ieskaņojumiem. Šodien ir grūti, pat neiespējami iejusties Padomju Savienības atmosfērā, kad šādi ieraksti tika uzskatāmi par nevēlamiem, taču tolaik tieši folklora zināmā mērā atslēdza vārtus uz Latvijas  neatkarību.

Uz plates vāciņa rakstīts šādi:

Grupām, kas šeit iekļautas – vislielākā pateicība!

Drūmās priekšnojautās par latviešu tautas izdzīvošanu, aicinājums meklēt glābiņu un patvērumu no pārkrievošanas tautas folklorā ir viens no galvenajiem tautas izturības spēka avotiem!

“Vai var vēl labāk pateikt?!” - tā teic Dainis Mjartāns, kurš sadarbībā ar "KGB" vēl paspēja izdot divas kasetes - 1987. un 1988. gadā: tās bija Alda Drēģera iedziedātās leģionāru dziesmas, kā arī Edgara Liepiņa ieraksti. “Kad Edgars bija Vācijā, lielāko daļu kasešu nodevām viņam pašam,” atceras Dainis.

Epilogs. Sapnis par piekto cēlienu

Ja šodien būtu jāizdod "KGB" piektā plate – ko Dainis tajā iekļautu?

“Tās noteikti būtu dziesmas, kas musināja drupināt Berlīnes mūri – šajā notikumā piedalījos arī es... Dziesmas no “Pērkona”, “Modo” – “Vēl  ir laiks”. Kaut ko no “Kapitālā remonta”, “Zig Zag”, Hardija Lediņa un “Dzeltenajiem pastniekiem”. Vēl kādu dziesmu no koncerta “Roks par neatkarību”, kas savulaik notika Sporta pilī. Tas varētu būt albums ar dziesmām, kas atslēdza brīvību.”

Visbeidzot, kā skan Daiņa Mjartāna novēlējums mūsu valstij un mums pašiem Latvijas simtgadē?

Šogad Latvijai veltīti daudzi pozitīvi apsveikuma vārdi – vēlētos, lai tas pozitīvais vēlējumu kopums virmotu arī ikdienas dzīvē. Lai ir lepnums par valsti – nevis mirkļa vai viena svētku gada ietvaros, bet lai tā ir ikdienas neatņemama sastāvdaļa...

Tāpat novēlu nebūt vienaldzīgiem, jo vienaldzība ir visbīstamākais stāvoklis mūsu valsts drošībai un tālākpastāvēšanai. Saules mūžu Latvijai!

"NeFormātā" izskan Edgara Liepiņa dziesmas "Ķiļķens un klimpa" un "Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc", MŪŽĪGĀ UNISONA "Un kamēr mazs, brūns teliņš", MODO "Vēl ir laiks", kā arī IĻĢU "Ceļatiesi, bāleliņi".