Spoken word (runātais vārds) ir jauns, neordinārs žanrs, kas tiek saistīts ar postmodernisma kultūru – tā ir dzejas mākslinieciska lasīšana jeb deklamēšana apvienojumā ar mūziku.

Interesantu projektu šajā žanrā 2015. gada beigās radījuši trīs Latvijas džeza mūziķi ar bagātu starptautisku pieredzi – Toms Rudzinskis, Andris Buiķis, Rūdolfs Macats un neparasti darbīgā Aleksandra Line, kuru pazīstam kā aktīvu džeza mūzikas menedžeri, Wise Music Society līdzdibinātāju, vienu no Starptautiskās Džeza dienas rīkotājām un elektroniskā džeza žurnāla JazzIn veidotājām.

Mūziķu izlolotajā projektā "Klausies. Слушай. Listen" skan dzeja latviešu, krievu un angļu valodā un improvizētais džezs. Nosaukums ir vienkāršs, taču aktīvs aicinājums ieklausīties dzejā, mūzikā un arī maģijā, kas rodas improvizācijas rezultātā. Šīs radošās dombiedrības kopīgajai divu gadu skatuves darbībai beidzot sagaidīts arī taustāms rezultāts: 1. maijā atzīmējamās Starptautiskās Džeza dienas Latvijā ietvaros vaļā vērts kompānijas debijas albums “17”, kurā iekļautas 15 kompozīcijas par reāliem un iztēles ceļojumiem, pasaules izzināšanu, mīlestību un, protams, mūziku.

Kas Aleksandru saista šajā neparastajā žanrā? “Tas ir nācis ļoti dabiski… Taču esmu, protams, klausījusies arī Latvijas krievu dzejnieku apvienības “Orbīta” projektus – esmu lepna, ka uz mūsu skatuves ir arī tāds formāts!”

Albuma tituldziesma “17 sekundes līdz maijam” ir stāsts par gaišuma un mīlestības priekšnojautu. “Ar to patiešām viss sākas – tūlīt būs iemīlēšanās, maijs, vasara. Septiņpadsmit gadi cilvēka dzīvē ir brīdis, kad visa dzīve vēl priekšā,” prāto Aleksandra, kurai vismīļākais gadalaiks esot vasara: “Un tieši tāpēc man patīk arī pavasaris – jo zinu, ka visa vasara vēl priekšā. Un zinu, ka vasara vienmēr būs laba – neskatoties uz to, kāds ārā laiks!”

Kas īsti viņai devis impulsu pašai kāpt uz skatuves – ikdienas darbošanās ar džeza mūziķiem vai daudzie pašas rakstītie dzejoļi? “Patiesi, dzeju rakstu jau kopš sešu gadu vecuma,” teic Aleksandra. “Sākotnēji nebiju plānojusi radīt ko īpašu, lai gan draugi šad un tad ieteicās, ka būtu kaut kas jādara. Mans kolēģis, pianists Vladimirs Tuzovs, mudināja ierakstīt kaut vienu darbu – aizsūtīju viņam vienu no saviem dzejoļiem. Vēlāk iedomājos – tas varētu būt vesels projekts! Līdz ar to, ka ar džeza mūziķiem darbojos gadus astoņus, man bija kandidatūras, ko pierunāt šai avantūrai, tomēr izlēmu pajautāt padomu Tomam Rudzinskim, bet viņš ierosināja – darām to kopā!”

Aleksandra neslēpj:

Skatuve ir mans izaicinājums! Nekad neesmu mācījusies aktiermākslu un pieļauju, ka mana oratora māksla nebūt nav tik spoža, tāpēc sākumā domāju to uzticēt citiem, bet sapratu, ka precīzāk par mani neviens cits to domu nemaz nevarētu pavēstīt...

Projektā "Klausies. Слушай. Listen" skan trīs mēles. Kādas gan īsti ir vairāku valodu priekšrocības? “Mana ģimene runā krievu un latviešu valodā, un man pašai ir vienalga, kurā valodā komunicēt,” stāsta Aleksandra un aizprātojas, ka krievu valoda ir mazliet bagātāka vārdu krājuma ziņā:

Man neizsakāmi patīk dzeja ar atskaņām un ritmu, bet ar to bieži grēko šodienas latviešu dzejnieki...

Jā, tas ir izaicinājums – šādi rakstīt latviski, jo mūsu latviešu valoda skan līgani un plūstoši, ne velti esam dziedātāju un dziesmu nācija. Angļu valodai savukārt ir mazliet cits ritms, bet krievu valoda ir visbagātākā.

Vaicāta, vai albums ir kā tilts starp Latvijā dzīvojošajām nācijām, Aleksandra mudina atcerēties, ka džezam nav ne nāciju, ne reliģiju. “Džezs ir mūzika pati par sevi. Latvijā dzīvo cilvēki, kuri nāk no vairākām nācijām – manī pašā rit sešu nāciju asinis, no kurām neviena nevienā brīdī nav traucējusi sadzīvot ar citiem. Jā, tas ir mazs izaicinājums – izdot disku trijās valodās, jo būs kādi, kas nesapratīs vienu vai divas trešdaļas. Bet gribas ticēt, ka tajā brīdī cilvēki klausīsies mūziku, kurai valodas nav.”

Izrādās, ka albuma tapšanas iniciators ir bundzinieks Artis Orubs. “Nav neviena, kas ar albuma producēšanas lietām darbotos labāk par viņu! Tie, kuri seko Artim gan Latvijas Radio bigbendā, gan citur, nojauš – tas, kas notiek viņa galvā, ir pilnīgs kosmoss,” smejas Aleksandra.

Albums ieskaņots Sound Division studijā 2017. gada septembrī un pie ieraksta, miksēšanas un māsterēšanas strādājis Ivars Ozols. Ar Aleksandru kopā albumu ieskaņojuši Toms Rudzinskis (saksofons, flauta un efekti), Toms Mikāls (taustiņinstrumenti) un Artis Orubs (bungas, afrikāņu instruments udu, metāla švammes, kartona nošu mapes un Mūzikas akadēmijas džeza klases atslēgas piekariņš).

“Albuma materiāls tapis improvizēšanas rezultātā. Ja uz skatuves esam fiziski kopā, tad studijā ieraksta brīdī neredzēju nevienu no mūziķiem. Improvizācija mani ļoti saista, bet, neredzot kolēģus, dažbrīd jutos ārpus savas komforta zonas – nedroša... Bet tā bija interesanta pieredze,” atzīst Aleksandra.

Albums “17” ir kā ceļojums – pa gadalaikiem, pa varoņu dzīvēm, bet daudzviet minēts jēdziens “mājas”. Ko šis apzīmējums nozīmē pašai Aleksandrai?

Mājas – tas ir tik trausls jēdziens, ka droši vien es vēl neesmu gatava atbildēt uz šo jautājumu.

Kā man janvārī teica lieliskie džeza mūziķi Arta Jēkabsone un Edgars Cīrulis – mājas ir sajūta, nevis fizisks lielums. Mājas ir tur, kur ir labi – tieši šobrīd, tieši šajā vietā...

Raidījumā izskan projekta "Klausies. Слушай. Listen" skaņdarbi "17", "Ādams", "Kjara", "Lists" un "Apmaldīties".