Dietologi un  astrologi, blogeri un influenceri mums vai ik pārdienas atgādina par veselīga  uztura principiem, par piemēroto ēdienkarti tieši jūsu zodiaka zīmei, tiek būvētas uztura piramīdas, skaitītas kalorijas un labie vai sliktie tauki, ieteikts ideālais šķīvja saturs un efektīvas brīnumdietas. No cita skatu punkta uz simbolisko pusdienu šķīvi savulaik palūkojusies un dziļāk „rakusi” „Nākotnes pieturas” viešņa - LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece Zane Vicēviča–Gaile, kopumā izanalizējot vairāk nekā 500 pārtikas paraugu un savā ķīmijas doktora disertācijā skaidrojot vides apstākļu ietekmi uz ķīmisko elementu saturu un koncentrāciju pārtikas produktos (piemēram, sakņu un lapu dārzeņos, graudaugu izstrādājumos, vistu olās, biezpienā, medū u.c.) Latvijā.

Zane ir diplomēta farmaceite, ilgus gadus strādājusi aptiekā. Viņas panākumu klāstā ir gan "Vides zinātnes balva 2012" Jauno Vides zinātnieku nominācijā, gan atzinība starptautiskā inovācijas platformā “LAUNCH Nordic”, kur ievērību izpelnījusies  LU jauno zinātnieču komandas ideja par videi draudzīgas līmvielas izstrādi no organiskajiem ezera nogulumiem – Latvijas "brūnā zelta" sapropeļa.

Sapropelis ir nozīmīgs organiskā materiāla izejvielu avots, kas veidojas iekšzemes ūdenstilpēs no atmirušu augu un ūdens organismu atliekām. Latvijas teritorijā zinātniskā interese par šo vērtīgo dabas resursu aizsākusies jau pagājušā gadsimta sākumā ar purvu sapropeļa iegulu izpēti. Arī  Zanes Vincēvičas–Gailes pētniecisko interešu uzmanības centrā šobrīd ir bezkūdras augsnes uzlabošanas piedevas, kas izveidota no sapropeļa un biomasas pelniem un paredzēta augsnes kvalitātes uzlabošanai, izstrāde.