Gluži nesen atkātībā parādījās sensacionāla informācija, ka identificēts pasaulē senākais mēra upuris - aptuveni pirms 5000 gadiem miris vīrietis, kas inficējies ar senāko līdz šim zināmo mēra celmu. Šo faktu vēl intriģējošāku padara tas, ka vīrieša mirstīgās atliekas atrastas tieši Latvijā, neolīta jeb vēlīnā akmens laikmeta apbedījumā pie Salacas upes, arheoloģiskajos izrakumos, kas norisinājušies 19. gadsimtā. Par šo unikālo atradumu, kas publicēts publicēts zinātniskajā žurnālā “Cell Reports”, ziņo Ķīles Universitātes pētnieki.

„Nākotnes pieturas” viesis - arheologs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks un Zinātniskās padomes priekšsēdētājas vietnieks, viens no nedaudzajiem akmens laikmeta pētniekiem Latvijā Dr. archaeol. Valdis Bērziņš vairākus gadus piedalījies un vadījis arheoloģiskos izrakumus Riņņukalna akmens laikmeta apmetnē (apm. 3900. – 3000. g. pr. Kr.) pie Salacas iztekas no Burtnieka. Riņņukalna apmetne ir Ziemeļeiropā unikāla senā dzīvesvieta, kur iegūstama bagātīga informācija par seno iedzīvotāju uzturu un dzīvesveidu, kur kultūrslānis pārsvarā sastāv no saldūdens gliemeņu vāciņiem un zivju kauliem, kas šeit masveidā izmantotas pārtikā.

Valdis Bērziņš veicis arheoloģiskos pētījumus arī Priedaines apkārtne, kas jau pirms aptuveni 5000 - 6000 gadu bijusi apdzīvota, neolīta apmetnē Slocenes upes krastā Tukuma novadā un citviet. Viņš piedalījies arī darba grupā, kas strādājusi “Rail Baltica” dzelzceļa trases arheoloģiskajā izpētē un kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā. Šajā teritorijā atklātas galvenokārt Pirmā pasaules kara cīņu vietas un secināts, ka trases ceļā kultūrvēsturiskās vērtības nav apdraudētas.

Šobrīd noslēgumam tuvojas Valda Bērziņa vadīts apjomīgs multidiscplinārs projekts "Cilvēks dinamiskā ainavā: Latvijas piejūras smiltāju biogrāfija", kura mērķis ir izzināt, kā ainava tikusi pārmantota un pārveidota no aizvēsturiskiem laikiem līdz mūsdienām.

Valdis dzimis Austrālijā, Sidnejā, arheoloģiju studējis Londonas universitātē, bet jau gandrīz 30 gadus par mājām sauc Latviju.  

Leģendāra ir viņa dzimta: Valda Bērziņa vecvectēvs antīkās kultūras pētnieks, profesors Ernests Felsbergs ir viens no Latvijas Universitātes pamatlicējiem un pirmais vēlētais LU rektors. Pēc viņa ieceres Latvijas Universitātei bija jābūt visaugstākā Eiropas līmeņa augstskolai. Savukārt tēvs Guntis Bērziņš ir mecenāts, kurš, cildinot savu vecāku un vectēva prof. E. Felsberga ieguldījumu humanitāro zinātņu pētniecībā un pilnveidošanā, mecenāts dibinājis piemiņas stipendiju.