Vienīgā Meksikas vilciena maršruta izbūve pasaulē lielākajā Vara kanjonā esot prasījusi 100 gadus. Kamēr mēs vēl joprojām gaidām mūsu jauno satiksmes brīnumu,  kas Baltijas valstis integrēs Eiropas dzelzceļu tīklā un, cerot, ka nepārspēsim Meksikas rekordu, cenšamies nešķendēties par pārvietošanās neērtībām, kuras jāpiecieš „Rail Baltica” būvēšanas procesā, tikmēr „Nākotnes pietura” pētīs, kas tad īsti ir dzelzceļš un kāda ir tā vēsture Latvijā.

Daži fakti no pasaules dzelzceļa vēstures: Pasaulē pirmie sliežu ceļi tikuši uzbūvēti jau XVI gadsimtā Vācijā, sliedes bijušas no koka un pa tām vagonus vilkuši zirgi. Pirmo tvaika lokomotīvi uzbūvēja 1804. gadā angļu konstruktors Ričards Trevitiks, bet pirmo dzelzceļa līniju pasaulē izveidoja 1825. gadā, kas savienoja Stoktonu ar Darlingtonas pilsētu Anglijā. Līnija bija paredzēta ogļu transportēšanai, vilcienā bija arī 300 vietas pasažieriem, taču pirmajā reisā to bijis gandrīz divas reizes vairāk, jo daļa  braukusi iekšā, bet cita daļa - uz ogļu piekrauto vagonu jumtiemJ

Dzelzceļa pirmsākumus un attīstību Latvijā, sliežu ceļus un stacijas ēkas  aplūkojām kopā ar „Nākotnes pieturas” viesi, industriālā mantojuma ekspertu un pētnieku, Latvijas Dzelzceļnieku biedrības Valdes priekšsēdētāja vietnieku Tomu Altbergu.

Viņš piedalījies grāmatu "Dzelzceļi Latvijā" un „Ilustrētā Latvijas dzelzceļa vēsture” tapšanā. Tajās atrodami gan enciklopēdiski dati, dzelzceļa līniju apraksti (Latvijā pirmo iekšzemes dzelzceļa līniju Rīga - Daugavpils ekspluatācijā nodeva 1861. gadā) un būvniecības motīvi, gan iespēja skatīt dažādas zudušas un laika gaitā spožumu zaudējušas staciju ēkas. Pērn  atvēršanas svētkus piedzīvoja monogrāfija par 600 mm jeb šaursliežu dzelzceļu Sēlijā. Tas tapa  Pirmā pasaules kara laikā  un tolaik to kā militāru infrastruktūru frontes apgādes vajadzībām, kokmateriālu un citu saimniecisku labumu izvešanai no okupētajām teritorijām radīja Vācijas armija.