Savos pirmsākumos zinātnes nozare - antropoloģija nodarbojās ar cilvēku kā sugas izcelšanās izpēti un evolūciju, rasu, tautu, nāciju un cilšu veidošanos un antropoloģisko sastāvu. Laika gaitā antropoloģija ieguvusi plašākas dimensijas, kļuvusi par visaptverošu zinātni par cilvēkiem un līdzās bioloģiskajai jeb fiziskajai antropoloģijai attīstījusies  kultūras jeb sociālā antropoloģija. „Nākotnes pieturas” viesis Dr. sc. soc., LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, sociālantropologs Andris Saulītis antropoloģiju studējis Rīgas Stradiņa universitātē un ar Fulbraita stipendijas atbalstu ASV, Ņujorkas Jaunās skolas  universitātē („The New School”), savukārt doktora grādu socioloģijā ieguvis Itālijā, Eiropas Universitātes institūtā. Viņa pētniecisko interešu lokā ir sabiedrības finanšu uzvedība, mājsaimniecību uzkrājumu veidošanās, ēnu ekonomika un nodokļu maksāšana un citi ekonomiskie procesi no socioloģijas skatupunkta. Vairākos pētījumos pastiprināti pievērsies arī migrācijas un imigrācijas jautājumiem (tostarp nesenās robežkrīzes ar Baltkrieviju gadījumā), cenšoties noskaidrot, kādi ir Latvijas iedzīvotāju priekšstati un attieksme pret imigrantiem un imigrāciju, kā arī to, kādi ir veiksmīgas integrācijas priekšnoteikumi.

Oktobra nogalē tika publicēts Andra Saulīša kā neatkarīgā eksperta veiktais pētījums - aptauja “Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskais labums”. Sabiedriskā labuma novērtējumā tika iekļauti tādi indikatori kā sabiedrība, demokrātija, kultūra, zināšanas, radošums, sasniedzamība, kvalitāte, ietekme, ieguldīto līdzekļu atdeve un karš Ukrainā. Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem ir būtiski augstāka nekā komercmedijiem un valsts pārvaldei, un secināts, ka sabiedriskie mediji, tai skaitā arī Latvijas radio, sasniedz 4 no katriem 5 iedzīvotājiem jeb 82% Latvijas iedzīvotāju.