Šie radījumi tiek apveltīti ar visdažādākajiem epitetiem - graciozi, gaisīgi, priecīgi, krāsaini un īsti skaistuļi. Starp tiem sastopami balteņi, raibeņi, samteņi, zeltainīši, resngalvīši, sfingi, vērpēji, pāvači, pūcītes, sprīžmeši, lācīši, tinēji, zeltainīši jeb zilenīši. Tiem raksturīgas lielas, gandrīz pussfēriskas acis, garas, posmainas antenas, sūcējsnuķis, 3 pāri kāju (uz kuriem atrodas garšas receptori), to spārnus klāj epidermālas izcelsmes zvīņas. Izrādās, ka pieaugušie eksemplāri praktiski neēd (tikai dzer), toties viņu jaunā paaudze ēd gandrīz nepārtraukti. Par šīm brīnišķajām būtnēm interesējas zooloģijas nozare - lepidopteroloģija. Pasaulē eksistē vairāk nekā 20 tūkstoši to sugu, bet jūnija pēdējā diena Latvijā nāca ar priecīgu pārsteigumu: Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta projekta “LIFE for Species” eksperts un entomologs Nikolajs Savenkovs Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta Papē konstatējis Latvijā jaunu tauriņu sugu - sengaidītu stiklspārņu sugu “Sesia bembeciformis”. Šai sugai esot slepens dzīvesveids – tā pamatā mājo uz dažādu sugu kārkliem, bet raksturīgā dzīves cikla īpatnība – kāpura stadija ilgst 3 – 4 gadus, kamēr tas barojas ar sulu, turklāt parasti netiek uzskatīts par kaitēkli. Neskatoties uz tauriņa izskatu (tas līdzinās sirsenim) tomēr esot miermīlīgs un cilvēkiem iedzelt nevar.

Nikolajs Savenkovs ir Latvijas Dabas muzeja galvenais entomologs, viens no Latvijas kompetentākajiem tauriņu speciālistiem un kolekcionāriem, atklājis vairākas jaunas tauriņu sugas. Viņa pieredze un zināšanas novērtētas pasaulē - ar mūsu pētnieka līdzdalību Vācijā (kas tiek uzskatīta par vienu no vadošajām valstīm tauriņu pētniecībā) veidots Ķīles universitātes Ekoloģijas centrs. Nikolajs Savenkovs savu tauriņu kolekciju papildinājis gan Rietumeiropā, Vidusjūras salās Krētā un citās Grieķijas salās, Sardīnijā, Korsikā, Maltā, gan ziemeļvalstīs - Zviedrijas un Somijas Lapzemē.