Pilnīgi noteikti bezmaz ikviens, kurš, izdzirdējis „Eolikas” „Lielo zivi”, dungos līdzi. Par lielajām, labsirdīgajām un mazajām, kuras „ lielās tomēr neaprija” , par buļļzivīm, taukzivīm, jūras dzeloņgalvēm, lapreņģēm, Ķīnas cimdiķrabi un citām pedošajām radībām, kas mīt mūsu mīļajā Baltijas jūra, „Nākotnes pieturā” izvaicāsim ihtiologu, zinātniskā institūta „BIOR” pētnieku, Zivju resursu pētniecības departamenta jūras nodaļas vadītāju, LU Hidrobioloģijas katedras lektoru Ivaru Putni.

Ivars darbojas šogad uzsāktajā projektā  LIFE REEF, kura galvenais mērķis ir jūras biotopu un sugu izpēte un visaptverošas aizsardzības sistēmas izveide Latvijas ekonomiskajā zonā. Tā ietvaros vairāku gadu garumā paredzēta Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo jūras biotopu Smilts sēkļi jūrā un Akmeņu sēkļi jūrā kartēšana un izpēte aptuveni 4116 km2 plašā Baltijas jūras akvatorijā. Biotops Akmeņu sēkļi jūrā ir viens no ievērojamākajiem un ekoloģiski nozīmīgākajiem biotopu veidiem Baltijas jūras austrumu daļā, kas ir cieta substrāta teritorijas (akmeņi, laukakmeņi, oļi) ar smilšu apbērumiem, ko apdzīvo neskaitāmas bezmugurkaulnieku, zivju, putnu un augu sugas. Savukārt biotops, ko veido galvenokārt smiltis ar grants, oļu, akmeņu un dūņu piejaukumu un ko apdzīvo baktēriju, daudzsartārpu, gliemju un vēžveidīgo sabiedrības.

Septembrī, pētniecības nolūkos, spītējot stiprajam vējam un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, ihtiologu komanda devā jūras ekspedīcijā, kur deviņu dienu laikā gan ar tīkliem gan filmējot jūras grunti, tika veikti izpētes darbi. Uz akmeņainiem seklākiem sēkļiem atklājusies ļoti interesanta zivju daudzveidība, savukārt seklajos sēkļos konstatētas retas un aizsargājamas sugas, piemēram, taukzivs, jūras dzeloņgalvis un palede jeb lapreņģe. Izrādās, Baltijas jūrā  līdzās tādai invazīvajai sugai kā Apaļais jūras grundulis mīt arī Ķīnas cimdiņkrabis

Šobrīd turpinās rūpīga iegūto materiālu apstrāde.

Ivara Putņa vadītais BIOR zivju resursu pētniecības departaments arī citos projektos nodarbojas ar zivju resursu un to stāvokļa pētījumiem, Baltijas jūras zivju krājumu izmaiņu, zivsaimniecības un zvejniecības ietekmes novērtējumu. Piemēram, pētniecības projektā “Blue growth boundaries in novel Baltic food webs/(BONUS BLUEWEBS) līdzās ar sadarbības partneriem no Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas tika analizētas „Zilās izaugsmes iespējas Baltijas jūras mainīgajās barības ķēdēs”.

Vaicāts, par atpūtu un brīvo laiku, lai cik kuriozi tas arī neizklausītos, ihtiologs vislabprātāk to pavada pie ūdens, ar makšķeri.