Šoreiz „Nākotnes pietura” pievērsīsies dižām un varbūt arī ar mazliet mistiskiem noslēpumiem apvītām lietām. Izrādās, ka varam lepoties un lolot ne tikai savus sirmos dabas pieminekļus - dižkokus, bet īpašas izpētes cienīgi ir arī citi dabā atrodami objekti, kas glabā visai aizraujošas pagātnes liecības. Tie saukti gan dažādu latviešu dievību vārdos, gan saistīti ar leģendām, kurās galvenais varonis (turklāt ne vienmēr negatīvais personāžs) ir velns, tiem piedēvētas īpašas spējas un enerģija, tie savulaik pielūgti, pie tiem likti ziedojumi un veikti rituāli, zem tiem meklētas apslēpti dārgumi. Kultūrvēsturiskos akmeņus, kas atrodami gan dabā, gan Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja kolekcijā pētījām kopā ar „Nākotnes pieturas” viešņu, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma glabātāju, LU  Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes doktoranti Gundegu Skagali.

Februāra sākumā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja dzimšanas dienā norisināsies muzeja tradicionālā Gadskārtējā konference, kurā tiks stāstīts par aktualitātēm muzeja pētnieciskajā darbā, tostarp par LEBM krājumā esošajiem kultūrvēsturiskajiem akmeņiem un to izpētes, interpretācijas un saglabāšanas problemātiku. Muzejs lepojas ar lielāko šāda veida kolekciju Latvijā, tajā atrodas vairāk nekā divdesmit dažādas funkcionalitātes kultūrvēsturiskie akmeņi – bļodakmeņi, krustakmeņi, verstu stabi u.c. Tie ir  komplicēts vēstures avots, jo prasa gan specifiskas izpētes metodes datu ieguvei, gan īpašus apstākļus to saglabāšanai.

Gundega Skagale, kura pirms tam darbojusies rakstošās žurnālistikas jomā, nu jau vairākus gadus pievērsusies kultakmeņu pētniecībai gan savās doktorantūras studijās, gan piedaloties arheoloģiskās izpētes ekspedīcijās, piemēram, Ventspils novada Popē, Tukuma novadā un citviet.