Edgars Liepiņš savulaik teica: Vajag tik rakt! Paklausot viņa padomam, „Nākotnes pietura” pievērsīsies rakšanai, precīzāk - zinātnei par rakšanu - arheoloģijai. Pasaulē pirmie arheoloģiskie izrakumi tikuši veikti jau 6. gadsimtā p.m.ē., par zinātni arheoloģija izveidojās tikai 18. un 19. gadsimta mijā. Kādas liecības par pagātni atrastas Latvijā un kādas joprojām slēpj dziļāki un seklāki zemes slāņi, kā tās atpazīt un tulkot, arī to, kas ir eksperimentālā arheoloģija, „Nākotnes pieturā” skaidroja arheologs Dr.hist. Artūrs Tomsons.

Viņš piedalījies un vadījis arheoloģisko izpēti ap 30 Latvijas arheoloģiskajos pieminekļos - Āraišu mūra pilī un priekšpilī,  Aglonas bij. katoļu klostera teritorijā, Ludzas viduslaiku pilī un Baznīckalnā, Suntažu pilsvietā, dzelzs laikmeta apmetnes teritorijā Piļoros, Dagdas novadā, Mežotnes pilskalna senpilsētā, arī Vecrīgā - Jēkaba kazarmu vietā, Aspazijas bulvārī, Grēcinieku ielā, Kalēju ielā, Herdera laukumā un Rīgas pils galvenās pils pagalmā.

Kopš pavasara Artūra Tomsona  darba lauks ir Vecrīga, nams Mārstaļu ielā 6, kas savā 400 gadu pastāvēšanas vēsturē piedzīvojis visdažādākos iemītniekus, bet tuvākajā nākotnē piederēs Rakstniecības un mūzikas muzejam. Veicot būvdarbus, šeit gandrīz 2 metru dziļumā uziets pilnīgi neskarts arheoloģiskais kultūrslānis ar 8 dažādām kārtām un unikāliem atradumiem. Interesantākie no tiem: grezni rotāts keramikas trauka fragmentu ar zvīņu motīvu, darba rīki – trejžuburu dakša ar pilnībā saglabājušos koka kārtu un dravniecības darbarīka dzeiņa fragmenti, koka pinuma žoga atliekas,  koka trauku, ādas apavu fragmenti, zvejas tīklu pludiņi, atsevišķas rotātas keramikas ripas un akmens masas keramikas trauku lauskas. Šie priekšmeti pārsteidzoši labi „iekonservējušies”, pateicoties mitrajai videi, jo sendienās netālu atradies Rīgas ezers (Rīdziņas upes paplašinājums).

Lai popularizētu arheoloģiju un tas nozīmi, pētnieks izveidojis blogu „Arheostudija”, kā arī organizē Baltijas eksperimentālās arheoloģijas vasaras skolu.