Radošo vidē bohēma vairs neesot populāra, un, piemēram, jaunie rakstnieki dodot priekšroku skriešanai vai vingrošanai - šāds pieņēmums nesen izskanējis kādā rakstniecībai veltītā intervijā. Vai tiešām mūsu iedzīvotāju  ikdienas maršrutos aizvien biežāk tiek iekļauta sporta zāle, bet pirmo nepieciešamības preču sarakstā - kedas, un no kā tas atkarīgs - gribas, apziņas, modes vai naudas? Arī par lielo sportu - vai tas ir veselīgs, vai gluži pretēji - veselības bojātājs un kas tur ir noteicošais - talants, neatlaidība, uzvarētkāre, politika vai nauda? Kā sevi motivēt un iegūt gandarījumu no kustību prieka, vai fiziskā slodze ražo „laimes hormonu”, kāds ir fizisko aktivitāšu ikdienas „iztikas minimums” un ko izvēlēties - „on-line” treniņus, sporta klubu vai dabas sporta zāli?

„Nākotnes pieturā” uz šiem jautājumiem atbildes meklējām kopā ar Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijas (LSPA) docenti un Aciklisko sporta veidu katedras vadītāju, Dr. paed., arī sertificētu fitnesa treneri Aleksandru Ķeizāni.

Aleksandra veikusi pētījumus Latvijas eko­nomiski aktīvo iedzīvotāju vidū par fizisko aktivitāti, pasniedz studiju kursus: Atlētiskā sagatavošana Profesionālā un treniņu teorijas pedagoģiskā pilnveide kvalifikācijā: fitness, Sporta un fitnesa tirgzinības, ka arī vada studentu zinātniski pētnieciskos projektus.