22. maijā pirms apaļiem 80 gadiem pasauli pirmoreiz ieraudzīja dziedātājs Andrejs Lihtenbergs. Kā Ivara Mazura orķestra, vēlāk ansambļa „Selga” solists viņš iekaroja milzu popularitāti un radio studijā ieskaņoja ap 100 dažādu autoru dziesmu. Lihtenberga mūžs aprāvās jau 1979. gadā, bet viņa vīrišķīgā balss vēl tagad bieži  skan Latvijas radio 2.

Dziedoņa Andreja Lihtenberga darbošanās periods uz latviešu estrādes bija salīdzinoši īss – nedaudz vairāk par desmit gadiem, kuru laikā samtainā baritona īpašnieks paguva ieskaņot vairāk nekā 100 dziesmu, sniegt koncertus kopā ar Ivara Mazura orķestri klubā „Armatūra”, vēlāk kultūras namā „Draudzība”, ar VEF kultūras pils orķestri, Lapmežciema zvejnieku kolhoza ansambli „Selga” un citos sastāvos. Lihtenbergs sasniedza tobrīd Latvijā iespējamo slavas virsotni, bija liels klausītāju, jo sevišķi daiļā dzimuma mīlulis arī, pateicoties savam teju divmetrīgajam augumam un pievilcīgajai ārienei.

Andrejs Lihtenbergs dzimis 1938. gada 22. maijā Rīgā, viņa vecāki izšķīrās un muzikālas noskaņas ģimenē ienesa patēvs, kas spēlēja mandolīnu. Dziedāt puisim paticis kopš bērnības, bet pirmo reizi plašākas publikas priekšā viņš uzstājies, jau pēc mācībām Rīgas piensaimniecības tehnikumā - dienot armijā Lietuvā.

Pēc atgriešanās jauneklis sāka studēt Rīgas Politehniskā institūta aparātu būves un automātikas fakultātes vakara nodaļā, strādādams par autoatslēdznieku, dziedāja vīru korī un pēc laika kļuva par solistu Rīgas rajona kultūras nama estrādes orķestrī Baložos. Pēc trim Baložkalnā pavadītiem gadiem Andreja balsi ievēroja pianists un diriģents, džeza speciālists Ivars Mazurs. Lihtenbergs vairākus gadus strādāja viņa vadībā kluba „Armatūra” orķestrī, kas vēlāk pārcēlās uz klubu „Draudzība”. Dziedoņa repertuāru veidoja ārzemju grāvēji, kad 1969. gadā sākās Lihtenberga darbs radio ierakstu studijā, viņš iestudēja arī padomju autoru un latviešu komponistu dziesmas.

Vokālo meistarību Lihtenbergs apguva pie slavenā pedagoga Leonīda Zahodņika un citiem speciālistiem. Andreja centību un izaugsmi augstu vērtēja Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestra galvenais diriģents Alnis Zaķis, ar ko izskaidrojams neticami lielais dziedoņa ieskaņojumu skaits – 10 gados apmēram 100 dziesmu! Lihtenberga balsij komponējuši Edmunds Goldšteins, Uldis Lapsiņš, Miervaldis Jonāns, Alnis Zaķis, Valters Kaminskis, Elga Igenberga, protams, Raimonds Pauls!

Sākotnēji, strādādams rūpnīcā „Straume” par inženieri – konstruktoru, Lihtenbergs uzstājās nedēļas nogalēs. Pēc tam, kad dziedonis 1970. gadā uzvarēja Vissavienības konkursa „Hallo, meklējam talantus!” nacionālajā atlasē un pārstāvēja Latvijas muzikālos pašdarbniekus Maskavas televīzijā, viņš kļuva ļoti slavens – nāca piedāvājums no Lapmežciema zvejnieku kolhoza – veidot pašam savu ansambli. Ar grupu „Selga” aktīvi koncertēja līdz savai nāvei 1979. gada sākumā. Tās noslēpums vēl tagad līdz galam nav atšķetināts, pastāv viedoklis, ka dziedoni nomocījusi čeka, oficiāli – viņš izdarījis pašnāvību.

Talantīgais dziedonis 60./ 70. gados izpelnījies godalgotas vietas visdažādākajos republikāniskajos konkursos un festivālos, sevišķi jūras tēmai veltītos pasākumos. Viņš dziedājis arī duetus ar Māru Krievkalni, Lolitu Vambuti, Annu Bulu. Studijā „Melodija” izdota Lihtenberga ieskaņojumu mazā plate („Vecpuiša dziesmiņa”, 1974), viņš piedalījies arī Ivara Vīgnera apjomīgā skaņdarba „Čīles balāde” ieskaņojumā, kā arī izdota ansambļa „Selga” mazā plate („Kuģiem nenāk miegs”, 1976). Dziedoņa priekšnesumi publicēti arī citu autoru skaņuplatēs, 90. gados klajā nāca Andreja Lihtenberga ieskaņojumu albums „Piemiņai”. Taču turpmākajos līdzinieks, un paša dziedoņa sapnis bija līdzināties pasaulslavenajiem estrādes dziedoņiem Tomam Džonsam un Karelam Gotam, kas neapšaubāmi latviešu māksliniekam izdevās.