Šodien, 25. novembrī nozīmīgo 65. dzimšanas dienu svin dziesminieks un dzejnieks Valdis Atāls - lai turpinās muzikālais dvēseles lidojums, to jubilāram novēl Latvijas radio 2.

Par sevi Valdis Atāls izteicies, ka ir kā roze – aug uz mēslu kaudzes, taču pēc mēsliem nesmaržo. Par spīti likteņa triecieniem viņā saglabājies milzīgs radošuma lādiņš, kas īstenojas dziesmās.

Dziesminieks, dzejnieks un aforismu autors Valdis Atāls dzimis 1950. gada 25. novembrī Preiļu rajonā, īstajā vārdā - Vladimirs Šatrovskis. Mācījies Alojas Ausekļa vidusskolā, beidzis Limbažu 18. profesionāli tehnisko skolu, iegūdams kvalifikāciju - plaša profila celtnieks. Strādājis par krāsotāju, par māksliniecisko noformētāju, par audzinātāju, biatlona šautuves pārzini un dažādos citos darbos. Pēdējos gadu desmitus dziesminieks darbojas kā restaurators, interjerists un kamīnmeistars. Studējis Latvijas mākslas akadēmijā, mācījies gleznot pie Jāzepa Pīgožņa un Jāņa Pauļuka un notikušas vairākas Valda Atāla personālizstādes. Viņš radījis vairāk nekā 40 mākslinieciskas formas kamīnu.

Jau 14 gadu vecumā Valdis sacerēja savu pirmo dzejoli, kas desmit gadus vēlāk tika publicēts žurnālā „Karogs”. Ģitārspēli viņš apguvis būtībā nejauši, vispirms saderējis, ka prot spēlēt, tad arī nekas cits neatlika, kā iemācīties. Un tikpat nejauši radās arī pirmās dziesmas, kas bija ritmizēti, melodiski dzejoļi, dzimuši vienlaikus valodā un mūzikā.

Pēc apsūdzības bandītismā, būtībā – pretpadomju darbībā 5 gadus dziesminieks pavadījis ieslodzījumā aiz Polārā loka. Pēc atgriešanās Atāls aktīvi iesaistījās arvien augošajā folkmūzikas un dziesminieku kustībā. Kopā ar savu draugu, arīdzan dziesminieku Haraldu Sīmani par cēsinieku kļuvušais Valdis restaurēja Cēsu Sv. Jāņa baznīcu, vēlāk veicis Ķempju baznīcas, Jērcēnu un Ēveles muižu u.c. kultūrvēsturisku objektu restaurāciju.

Sākot ar pagājušā gadsimta 90. gadu nogali klajā nākuši 6 Valda Atāla dziesmu albumi, kā arī dzejoļu un aforismu krājumi. Dziesminieks bijis pastāvīgs mūzikas un mākslas festivāla „Bildes” dalībnieks, retumis notikuši viņa autorkoncerti, biežāk Atāls ar ģitāru un dziesmām sastopams Latvijas dziesminieku saietos.