26. novembrī 90. jubilejā pieminam mūsu kuplās dziesminieku saimes ciltsmāti Austru Pumpuri, kas ar saviem audzēkņiem – austras bērniem – dziedot Imanta Kalniņa un latviešu tautas dziesmas, modināja mūsu pašapziņu un tuvināja Atmodu.

Dziedāšana kopš agras bērnības Austrai Pumpurei bija tikpat pašsaprotama kā strādāšana. Arī tāpēc mūzika dziesminiecei nav kļuvusi par darbu, bet gan sūtību, kas likusi pie klausītājiem nākt ar Imanta Kalniņa un mūsu tautas dziesmām, savā prasmē un gudrībā daloties ar neskaitāmiem skolniekiem jeb austrasbērniem.

Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere un Goda liepājniece Austra Pumpure dzimusi 1928. gada 26. novembrī. Mūzikas talants viņai bija jau šūpulī ielikts – vecaistēvs spēlēja cītaru, tēvs vadīja Nīca un Bārtas pūtēju orķestri un piedevām spēlēja akordeonu, kas kļuva par Austra pirmo un pēc tam arī Liepājas teātrī spēlēto instrumentu. Pēc Rucavas pusē, Kalnišķos aizvadītām bērnu dienām un četrām klasēm Ezera skolā Austra iestājās Nīcas pamatskolā un pēc tās beigšanas 1945. gadā devās uz Liepāju, lai turienes mūzikas vidusskolā mācītos dziedāšanu. Mācoties mūzikas vidusskolā, Austra ienāca Liepājas teātrī, jo kādā izrādē vajadzēja spēlēt ģitāru. Vēlāk viņa kļuva par teātra akordeonisti, iemācījās spēlēt arī kokli, Pumpure iestudējumos līdzdarbojusies arī kā koncertmeistare un mūzikas konsultante.

Līdz ar Imanta Kalniņa ierašanos Liepājā 60. gadu vidū, radās pirmās izrādes ar viņa mūziku. Kalniņa teātrim sacerētās dziesmas Austra Pumpure iemācījās vispirms par prieku sev un tās dziedāja draugu kompānijās, sevi uz ģitāras pavadot. Pirmais publiskais Austras koncerts notika Rīgā, Mākslas darbinieku namā, un vienā mirklī dziesminiece atrada savu publiku, kas bija klusāka un domīgāka par to, kas pulcējās estrādes ansambļu koncertos. Tobrīd viņai likās, ka nodziedās dažus koncertus, un viss, bet turpinājums sekoja - kopš 1975. gada, Pumpure izveidoja piecas dažādas Imanta Kalniņa dziesmu programmas!

Tajās skanējušas melodijas no izrādēm Mīla, džezs un velns, Kapteiņa Granta bērni, Princis un ubaga zēns, Trīs musketieri, Laimes lācis, Lilioms un daudzas citas; savulaik koncerti notikuši kā kinoseansi, pa diviem, trim dienā, un dziedāts skolās, teātros, kultūras namos, pa naktīm studentiem, protams, Imantdienās, vēlāk folkfestivālos un dziesminieku saietos. Arī tāpēc Pumpuri dēvē par Latvijas bardu ciltsmāti, jo neviena auditorija viņai nav likusies nepieņemama un neviens ceļš par tālu. Ar kādu koncertu esperanto kluba biedriem sākās Austras aizraušanās ar šo valodu, un, pateicoties esperanto, dziesminiece kļuva par čaklu ceļotāju.

Imanta Kalniņa dziesmām sekoja programma Mana tautasdziesma, ar kuru nodziedāti 200 koncerti, tad Mīļdziesmiņas bērniem un Dziesmiņa mana, ziņģīte mana. Ar savu priekšnesumu patriotisko garu Pumpure neapšaubāmi ir veicinājusi dziesmoto atmodu un Latvijas neatkarības atgūšanu. Pati nebūdama komponiste, viņa ir iedvesmojusi arī latviešu autordziesmas attīstību.

80. gados aizsākās Austras dienu tradīcija, kas nu jau daudzus gadus pulcē Pumpures līdzgaitniekus un domubiedrus kopīgos koncertos. 2008. gadā dibināta Austras biedrība, kas gādā par Pumpures intelektuālā mantojuma saglabāšanu: izdotas dziesmu burtnīcas un grāmata par leģendāro dziesminieci, kas mūžībā aizgāja 88 gadu vecumā, 2017. gada 3. janvārī.

Liepājā 26. novembrī, plkst. 18.00 uz nelielu Austrasbērnu koncertu galerijas „Romas dārzs” zālē un pēc tam uz neformālām sarunām un atmiņu stāstiem "Austras istabā" aicina Simona Rača, Inese Muižniece, Kristīne Locika, Jānis Rūcis, Jana Egle, Zanda Štrausa, Laura Vītola, Sandra Kalna un citi austrasbērni. No Rīgas ierodamies gaidāmas arī Anta Eņģele, Dace Prūse, dzejniece Agita Draguna un Austras biedrības vadītāja Signe Sniedze.