Liels paldies par Jūsu darbu! Īpaši iepriecināja Īpašo koku stāstu cikls. Patika klausīties citu uzrakstīto, atmiņā pārstaigāju savas bērnības takas Kuldīgas pusē, atcerējos ganu gaitu takas un bērnības kokus, kas auga Mežkrodziņa - manas vismīlākās vietas uz zemes, dzimto maju apkārtnē. Tur ir četras liepas, ko tēvs stādīja mums, bērniem, katram savu, kas no ceļa nākot izskatās kā viens koks, tur ir pieci lielie ozoli, viens no tiem nolūza zibens ķerts manā acu priekšā, kad dzinu govis mājās, tur ir liels kadikis, kas auga kā koks (velāk tas tika iekļauts dižkoku saimē, diemžēl uz šo brīdi jau nokaltis). Tos esmu aprakstijusi savās atmiņās, kuras ir izdotas skaistā grāmatā, lai priecētu bērnus, mazbērnus, mazmazbērnus Latvijā un plašajā pasaulē. Visu šo laiku, kamēr notika Īpašo koku raidījumi, dzīvoju patiesi lieliskā noskaņojumā. Ļoti vēlos, lai Jūs arī turpmāk rīkotu šāda veida klausītāju stāstu ciklus. Ta kā visu mūžu esmu bijusi skolotāja, varbūt varētu rosināt klausītājus rakstit atmiņas par skolu. Mūsu cilvēki ir ļoti radoši un atsaucīgi. Tas ir arī ļoti patriotisks pasākums - šie stāsti.