Agrā bērnībā mūsu vecāki sāka celt māju, kur iestādīja četras mazās liepiņas. Kad es ar brāli bijām paaugušies, māmiņa ar tēti stāstīja, ka kociņi jālaista un jālolo. Mēs katru dienu liepiņas laistījam. Tagad liepiņas izgaušas lielas. Tām ir 71 gads. Tagad tās ir dārgas atmiņas, kur var palasīt liepuziedus, paklausīties, kā bitītes dūc un vāc medutiņu ziemai, karstā vasarā ir kur paslēpties zem lielajiem liepu zariem un sirdī palikušas dārgas atmiņas no mammas, tēta un brāļa.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X