Raksti dzeju un vēlies, lai tā pārtaptu dziesmā?
Septembrī – dzejas mēnesī – tas ir iespējams!
Piedāvājam Tevis radīto dzeju ietērpt melodijā.
Izvēlēsimies vienu no klausītāju pašu sacerētiem dzejoļiem, radīsim no tā dziesmu un spēlēsim to Latvijas Radio 2 ēterā.
Dziesma dzims tiešā ētera studijā kopā ar dziesmu autoru un producentu Gintu Stankeviču, ģitāristu Ēriku Upenieku un kolēģi, dziedātāju Kasparu Markševicu - trešdien, 11.septembrī, pl. 20:00!
Gaidām Tavu dzejoli epastā (līdz 11.09.,pl.12:00) – dzeja@lr2.lv!
Lai top skaistākā dziesma dzimtajā valodā!
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (9)
un vasaru steidz rotāt puķes sārtās,
ot zelta rudens savā pilnībā tik košs,
kā pīlādžogas rudens salnas skartās.
It visam šeit - savs ziedēšanas laiks,
laiks sākumam un arī noslēgumam,
ir pasaulē it visa, sava garša,
ar saldenām vai sūri rūgtām garšām.
Man šobrīd atvēlēts ir zilo viršu laiks,
ar smaržu rūgtu, vēl putnu balsis dzird,
vēl bites rudens lidojumā atrod medu,
es tveru vēju valodu un laiku šo ar sirdi.
Ir skaists un patiess zilo viršu laiks,
ne tikai prātu vien, tas jūtas, sirdi silda,
es pārlaimīga esmu, un atkal priecājos,
jo viršu laiks kā vasarā vēl mīlēt ļauj.
rōgā 2020.11.02. Velta Golubina
Man gribas atkal Tev pajautāt-
Kur biji, kā gāja, no kurienes nāc?
Un kāpēc viss šķiet savādāks?
Pie mežmalas stāvi klusībā
Un noraugies daiļā saulrietā.
Tas šķiet kā putna lidojums,
Bet tagad atkal ir jāiet mums.
Pa pļavu, kur vienmēr pīpenes zied
Un jāņtārpiņš tām garām lien.
Kur zālē klusi san sienāzis,
Bet ziedā sēž raibais taurenis.
Ikreiz, kad tālumā atrodies,
Tev vienmēr te gribas atgriezties.
Pavērsties augšup debesīs
Mana Latvija- skaļi iesaukties.
03.04.2009..
Sveicināti!!!
Mani sauc Kristīne. Dzejas rakstīšanai jau sen neesmu atlicinājusi laiku. Agrāk rakstīju, bija domas,iedvesma, ķeru mirkļus, kad atlido mūza. Tagad sen nav sanācis.Bet izdzirdot par Jūsu rīkoto konkursu, nodomāju, kāpēc gan ne? Tā nu nododu Jūsu vērtējumam vienu no maniem dzejoļiem.
Jauku dienu vēlot,
Kristīne Kuropatkina Alūksnē
ZIEDI ZIEDI KĀ PUĶITE
JA SAULĪTE NESPĪDĒTU
NEZIEDĒTU PUĶĪTE
1.Dvēseles dziļumos es raugos
kā mana sirds iekšienē trīc
tas bij kā ātrs murgs
kas mūsu dzīves izmainija
daudzreiz dzīvē ir dziļu rētu
šajādienā es priekos mirstu
piemodoties es redzu citu dzīves
kas ir krāšņas par nakti
2.nakts ar dienu spēkojās
nakts izmaina tavu dvēseli
uz laimīgām atmiņām
3.tā ir mana dzīves jēga
lai nakts uzvar dienu
man vairs nav ceļa uz kurieni iet
kā turpināt dzīvot
uz šīs jaukās tēvu zemes
Telefona nr. 27766469
cilvēkam
No mazas līdz lielākai
Sirds aug kopā ar mums
Un sirdī krājas atmiņas
vieglā un grūtā brīdī
bet viņa vienmēr ir
ar mīlestību jums.
2) Uzausis atkal jauns rīts
Lēnām saule aust
Jūras zila debess
Mierīga un skaidra
Dzirdamas vēja skaņas
Kopā putnu skanīgā balss
Mazs pieskāriens
Daba diriģēt sāk
Visu spēlēties sauks
Ielas garumā
Rīta agrumā
Tās klusumā
Saules staru pieskāriens zemei
Veido savas ēnas.
Man citas vietas uz zemes nevajag,
Jo kur gan skaistāk liepas zied,
Un vējš savas skaļās dziesmas dzied,
Kā manā mīļā Liepājā.
Un tramvaja skaņas kas modina pilsētu,
Bet ziedošās liepas stāv ceļmalā lai klusētu,
Un baltās kaijas kas lido pār ostu,
Lai kādai zivij ribās kostu.
Kur vēl skaistais rožu laukums,
Kas vienmēr skaistos ziedos vīts,
Un cilvēkiem tas sirdī prieku raisa,
Kad uz soliņiem saulīte savus starus kaisa.
Nevienā pilsētā nav tādas liepu alejas,
Kas dzestro jūru vēju raustītas,
Un baltās kaijas kas gaisā lidinās,
Kā manā mīļā Liepājā.
VAKAR REDZĒJU MIGLU .
ŠODIEN REDZU RĪTU KĀ MIGLĀ TĪTU.
VAKAR CENTOS TO ATRAST BET NEVARU SAPRAST KO MEKLĒJU.
MAN LIEKAS KA REDZU TO GAISMU UZ RĪTDIENU PASAKAINU.
MAN ŠĶIET KA TŪLIT KRĪTU BET TĀ NEMAZ NAV.
ES NEVARU BEIKT PRIECĀTIES PAR RĪTU.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X