Cik atceros no mammas stāstītā - vecmāmiņai ļoti patika ābeles, kuras viņa bieži vien stādīja pati. Šī ābele tika stādīta 1948. gadā, ko vecmāmiņa arī pati iestādīja. Kad braucam uz laukiem, bez šiem āboliem, kurus gan apēst, gan līdzi paņemt, projām doties nesanāk. Priecājos, ka tajā laikā notika tādas koku stādīšanas. Arī šogad novēlu Latvijas Lielās Talkas talkotājiem iestādīt vai iesēt savu Laimes koku, lai tas ir paaudžu paaudzēm lepnums! Lai tā ir kā tradīcija, kas arī nes augļus - zaļus, ilgmūžīgus, spēcīgus, vienotus mūsu Latvijā!