Jau rudens vēji kļavu lapas kaisa…                                                                                                

Mans īpašais koks ir māmuļas stādītā kļava tāltālajā 1976. gadā. Togad sākām dzīvot tēva celtajā mājā, un mamma par godu šim notikumam netālu no mājas iestādīja mazmaziņu kļavas stādiņu. Ir pagājuši 45 gadi, un koks ir izaudzis grandiozs.Vienīgais sliktums ir tas, ka dārzā tā īsti nekas negrib augt, jo saknes plešas metru metriem uz visām pusēm. Mūsu māja atrodas mazā uzkalniņā, un it sevišķi rudenī, nākot vai braucot mājās, skats ir brīnišķīgs. Tās krāsainās lapas izsaka visu zemes skaistumu. Tā, nu, iznāk, ka mamma ir parūpējusies par saviem diviem bērniem, lai viņi dzīvotu kā pasakā!