Pirms 16 gadiem nopirkām lauku māju Madlienā, tad nu tur viņš stāvēja - pagalma vidū mūsu lepnais ozols. Sākumā darba bija daudz, kamēr apkopām apzāģējām zarus, izpļāvām mauriņu zem tā. Tagad tas ir mūsu ģimenes lepnums. Vasarā mums ēnu taisa, lai no saules paslēptos; uz Līgo svētkiem metam vainadziņus; pavasarī, uz Lieldienām karam šūpoles, rudenī un ziemā var vērot, kā sīļi nāk ar zīlēm, tām, kas vēl nav nokritušas, mieloties. Tāds ir mūsu ozols, ar ko man arī Madliena asociējas, jo tās ģērbonī arī ir ozola lapas. Šim ozolam ir tapusi glezna!