Šodien dosimies uz unikālu Latvijas vietu – Sabiles Vīna kalnu. Tas ir īpašs vairāku iemeslu pēc. Pirmkārt, tā ir vieta kur vīnogas aug brīvā dabā un   vīna dārzs atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Šī iemesla dēļ, tas ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā. Otrkārt, Sabile ir vienīgā Latvija pilsēta, kurā svētkus svin par godu vīnogu audzēšanai un vīna darīšanai. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas upes līmeņa un 115 m virs jūras līmeņa. Sabiles Vīna kalns ir izveidots un atjaunots vairākas reizes. Jau kopš 14. gadsimta vīnkopība gar Ventas baseinu izplatījusies līdz Sabilei, kur  mikroklimats izrādījies īpaši piemērots vīnogulāju audzēšanai, tāpēc šeit izveidoti vīna dārzi un ik rudeni tika svinēti ražas novākšanas svētki. Hercoga Jēkaba laikā, 17. gadsimtā, vīnogu audzēšana  un vīna darīšana vērsās plašumā, vīna dārzu  papildināja ar jaunām šķirnēm. Sabiles Vīna kalna stiprais un skābenais vīns bija pieprasīts ne tikai Kurzemes hercogistes galmā, to eksportēja arī uz citām Eiropas valstīm. Šajā laika arī sāka atzīmēt Sabiles Vīna kalna izveidošanu. Otrreiz, pēc prezidenta Kārļa Ulmaņa rīkojuma, Sabiles Vīna kalnu  pilnībā atjaunoja Latvijas brīvvalsts laikā – ierīkoja terases, iestādīja jaunas vīnogu šķirnes, izveidoja modernu ūdens pievades sistēmu. Stādus dārzam  piegādāja no Pūres.  K. Ulmanis uzskatīja, ka Vīna kalna galvenā funkcija ir   kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, lai tas piesaistītu tūristus un tādejādi vairotu pilsētas un iedzīvotāju labklājību.

1939. gada rudenī  Latvijas lauksaimniecības kamera Jelgavā organizēja Latvijas vīnogu izstādi, kurā varēja aplūkot Sabiles Vīna kalna pirmo ražu. Vēlāk ievāktās ražas daudzums sasniedza pat četras tonnas. Kara gados daļa no vīnogulājiem gāja zudumā, pēc kara kalna apsaimniekošanu uzņēmās Pūres   dārzkopības un izmēģinājumu stacija. Vīna kalna atjaunošanas, vēlāk kopšanas un veidošanas darbu uzņēmās agronome Sporda Bērziņa, viņa iestādīja 36 šķirņu  1500 stādus. Vīnogas tirgoja pat vietējā veikalā, tomēr dažādu reorganizāciju rezultātā ap 1960. gadu mainījās Vīna kalna apsaimniekotāji un nepieciešamo darbu intensitāte noplaka, līdz pavisam apstājās. Vīna kalnu ar pārtraukumiem sāka atjaunot tikai 1989. gada rudenī.

Arī manas bērnības atmiņas ir saistītas ar Sabiles Vīna kalnu, kad kopā ar vectēvu apceļojām Kurzemes Šveici, kā viņš sacīja. Brienot pa vīna kalna aizaugušajām terasēm ar atvērtu muti klausījos vectēva stāstus par ulmaņlaikiem, Sabiles vīnogām, vīnu un čigāniem. Jāteic, ka tagad veco laiku godība ir atjaunojusi savas pozīcijas. 2003. gadā LR Zemkopības ministrija atteicās no īpašuma tiesībām uz Vīna kalnu, par labu toreizējai Sabiles novada domei. Tagad Vīna kalns ir  labi kopts un rūpību apsaimniekots pašvaldības īpašums. Kopējā dārza platība – 1,5 ha. Vīna kalnā regulāri tiek papildināti vīnogulāju stādījumi, te aug aptuveni 30 dažādu šķirņu vīnogulāju, pavisam aptuveni 800 stādu. Un atkal tas ir unikāls kalns - Sabiles simbols, kur aug vīnogas no kurām darina gardu vīnu un  ik vasaru jūlija nogalē ar vērienu  svin Sabiles Vīna svētkus.