Novembris ir laiks, kad futbols noiet maliņā, savu vietu fanu sirdīs atvēlot hokejam. Patiešām, virslīgas regulārais futbola čempionāts noslēdzies pasen un arī pārspēļu savdabīgie rezultāti jau pieder pagātnei. Atstājot vietu secinājumiem un pārdomām - tostarp arī par skatītāju skaitu tribīnēs. Skatītājs, kā man liekas, vienmēr bijis un būs nopietnākais treneru prasmes un spēlētāju meistarības barometrs. Un ,ja virslīgas spēle nespēj sapulcināt pat 100 futbola fanu un pāris tūkstoši sezonas laikā tribīnēs pat sapņos nerādās, tad, acīmredzot, piedāvājums neatbilst mūsdienu pieprasījumam, lai arī kopējais apmeklētāju skaits šajā gadā ir nedaudz palielinājies. Jā, skatītājus saista ātra, tehniska, moderna, vārtu momentiem un guvumiem spēle, un, zvaigznes, protams, kas vilināt vilina publiku.

Nevēloties salīdzināt ne laikus un  komandas, ne futbolistus  un čempionātus, tomēr, pārlapojot vairāk nekā 100 garo Latvijas futbola vēsturi, jāsecina, ka spilgtu pašmāju zvaigžņu nesenā un arī attālākā pagātnē  ir bijis krietni vairāk. Tas, pirmkārt, attiecināms uz šī gadsimta sākumu, kad lieliski debitējām Eiropas futbola čempionāta finālā Potugālē, un pagājušā gadsimta otro pusi, kad vairākus gadus  fanus žilbināja "Daugava". Viens no tā laika spīdekļiem, neapšaubāmi, bija meistarkomandas kapteinis, labās malas pussargs Gunārs Ulmanis, kuram šomēnes apritēja 80. Jau vairāk nekā 8 gadus Kažas, kā viņu dēvēja draugi, vairs nav mūsu vidū, taču laika biedru atmiņā viņš paliks vienmēr. Kā Latvijas futbola vēsturē min mūsu izcilais šīs spēles zinātājs Miķelis Rubenis, tad "Daugava 60" žilbinošā spēle turējusies uz trim galvenajiem vaļiem - Tučkusu vārtos, Smirnovu un Ulmani uzbrukumā.

Kad Gunārs vēl mācījās Rīgas 36. vidusskolā, viņš trenējās pie slavenā Jura Silarāja basketbolā. Taču ne mazāk slavenais Vadims Ulbergs puisi pierunāja nepamest novārtā futbolu, par viņa pirmo treneri  kļūstot Jānim Dobelim. Pirmā komanda "Rīgas tekstils", kuras sastāvā rajona sacīkstēs Gunārs pārsteidza visus, gūstot 60 vārtus no komandas 78. Tā bija ceļazīme uz tolaik leģendāro "Daugavas" meistarkomandu, kur jau savā otrajā spēlē pret "Katovices" komandu Gunārs Ulmanis iesita 3 vārtus!

Nezinu, ar ko salīdzināt Kažas spēles stilu, tas bija unikāls - it kā tāda atslābināta, inerta, pat paslinka  darbošanās ar bumbu, sekojot pēkšņiem, negaidītiem spurtiem laukuma labajā malā ar izciliem centrējumiem vai  viltīgiem, precīziem raidījumiem vārtos.

Kā savas karjeras 3 galvenās spēles Gunārs uzskatīja savu debiju "Daugavā", ko jau minējām, spēli pret Brazīlijas "Gremio" Daugavas stadionā, kuras treneris īpaši izcēla Gunāru Ulmani, un spēli pret Bulgārijas olimpisko izlasi, kurā abus vārtus iesita tieši viņš.

Izcilā kājbumbas meistara karjera bija visai raiba, viņš tika gan slavēts un cildināts, izbaudot skatītāju sajūsmu un nedalītu mīlestību, bet neizpalika arī priekšniecības nelabvēlība un nicinājums, starp citu, arī sava prezidenta uzvārda dēļ. Lielāko savas karjeras laiku Kaža aizvadīja Daugavā.laikā no 1955. - 1969. gadam gūstot daudzus desmitus skaistus un neaizmirstamus vārtus. Bet pēdējā cīņā izgāja laukumā pret Ustkamenogorskas komandu, savus atvadu vārtus iesitot tieši no stūra sitiena. Tad sekoja trenera darbs, un viņa izcilāko audzēkņu vidū bija  arī valstsvienības uzbrucējs Aivars Drupass.

Kad nesen vaicāju Vilnim Straumem, arī Daugavas kapteinim un izcilam aizsargam, kā viņš raksturotu savu komandas biedru Kažu, Vilnis bija ļoti precīzs un lakonisks: "Ārkārtīgi talantīgs, turklāt vairākos sporta veidos, galda tenisā viņš apspēlēja pat meistarus. Fantastisks makšķernieks - reizi Kīšezera treniņbāzē Kaža ieradies uz rīta skrējienu ar nupat ezerā nozvejotu zuti, ko abi  ar Vladu bija izvilkuši ar kailām rokām".

Tādas, lūk, dažas atmiņu skices par izcilo latvju futbola zvaigzni Gunāru Ulmani, kurš savulaik bija "Daugavas", Rīgas un Latvijas brends. Tāpat kā Dinamo ļaudis plūda uz Balderi, tā Daugavā gāja jūsmot par Ulmani, kliedzot un gavilējot – "Daugava", sarauj!, gluži tāpat kā tai senajā, 1967. gada novembrī  komponētajā Elgas Īgenbergas dziesmā.