Pirms gadiem pieciem Nacionālajā teātrī tapa izrāde "Trubadūrs uz ēzeļa". Tā saucās savulaik izdotais Jāņa Sudrabkalna dzejas krājums. Izrāde bija ilgi lolots Raimonda Paula, Jāņa Petera un Valda Lūriņa veltījums izcilam dzejniekam un nelaimīgam cilvēkam, ko salauza brutāla vara, tumšs laikmets un nepiepildīta mīlestība. Dzeja un skaistākās lappuses no Sudrabkalna un 20. gadsimta pirmās puses aktrises Birutas Skujenieces mīlestības vēstulēm teātra versijā kopā ar Gundaru Grasbergu, Ditu Lūriņu un Mārtiņu Brūveri. Šo attiecību dramatisms un vēlākais izsīkums daudz ko pavēstī par dzejnieka liktenīgo virzību, ko Aleksandrs Čaks nodēvējis par vientulības, salūzuma, varbūt pat nespēka traģēdiju.   

Lugas fragmentu klausieties audio pielikumā

Bet šis būs stāsts par Sudrabkalna mūža mūzu - lielisko latviešu aktrisi un dzejnieci Birutu Skujenieci, kura dzimusi pirms 130 gadiem, 21. septembrī, Jelgavā. Arī viņas tēvs bijis dzejnieks - Eduards Skujenieks, māte - pirmā profesionālā latviešu teātra kritiķe, Ādolfa  Alunāna māsa - Luize Skujeniece.

Tāpēc nav nekāds brīnums, ka meitene jau 9 gadu vecumā sāka piedalīties Alunāna teātra izrādēs, un, būdama pusaudze, spēlēja lielas un nopietnas lomas. Jaunībā iepazinās ar Aspaziju un Raini, ko burtiski dievināja, vēlākos gados kļūdama par galveno lomu atveidotāju viņa lugās.

Gadsimta sākumā Biruta Skujeniece studēja Filharmoniskās biedrības skolā Maskavā, un pēc atgriešanās Rīgā rīkoja deklamāciju vakarus un vadīja Raiņa kluba dramatisko sekciju. Kādu laiku studējusi arī dramatiskās mākslas augstskolā Berlīnē, spēlējusi Rīgas Latviešu teātrī un nodibinājusi arī savu Intīmo teātri. Radoši bagāts aktrises dzīvē bijis 1925. gads, kad viņa uzsāka tēlniecības un glezniecības studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, un šajā gadā iznāca arī viņas vienīgais dzejoļu krājums "Staru spārni pār dūmainu upurtrauku".

Liktenīgs izcilās skatuves mākslinieces mūžā izrādījies skaitlis 8. Dzimšanas gads - 1888., pirmā publikācija - dzejolis laikrakstā "Rīgas apskats" iznācis 1908. gadā, saistībā ar simto dzimšanas dienu apgāds "Liesma" 1988. gadā izdevis Skujenieces dzejas krājumu "Pusnakts vilcieni", un vilcienu sadursmē Jūrmalā viņa atvadījās no dzīves 1931. gada 8. augustā. Kā rakstīja Iekšlietu ministrijas vēstnesis, tad - sestdien, 8. augusta vakarā plkst. 23.06  Mellužu 1. stacijā tukšais vilciens nr. 200 uz pārmijas iebrauca sānos Mellužu stacijā no Rīgas ienākošam vilcienam nr. 155, kurā braucošā rakstniece Biruta Dambekalns - Skujeniece uz vietas nonāvēta. Katastrofa notikusi vilciena nr. 200 vadītāja Rūdolfs Diskača un Mellužu 1. stacijas pārmijnieka Jāņa Mendeļa paviršības dēļ, kuri apcietināti un ievietoti Rīgas Centrālcietumā.

Uz Birutas Skujenieces  bērēm Sudrabkalns neaizgāja, bet vēlāk noīrēja gultas vietu rakstnieka Ādolfa Talča vasarnīcā, kas atradās  iepretim katastrofas vietai, un dienām ilgi vērās dzelzceļa virzienā. Viņa mūža mīlestība un dzīves satvars bija aizgājis nebūtībā, dzejnieka dvēselei sadrūpot vizuļainās drumslās.