2006. gadā Rīgā no 28. līdz 29. novembrim notika 19. Ziemeļu transatlantiskās organizācijas jeb NATO samits. Tas bija svarīgs ar to, ka bija pirmais samits, kas notika bijušajās PSRS valsts teritorijā. Vērā jāņem arī to, ka Latvija NATO iestājās tikai 2004. gadā, tādējādi tas ir augsts pagodinājums, rīkot šāda līmeņa sanāksmi.

Samita rīkošanā Rīgā tolaik bija iesaistīti tūkstošiem cilvēku, kuri par paveikto darbu saņēma arī dažādus apbalvojumus. Tajā laikā Latvijas ārlietu ministrs bija Artis Pabriks. Viņš norādīja, ka Latvija par NATO samita organizēšanu un veiksmīgu aizvadīšanu saņēma visaugstāko novērtējumu no alianses dalībvalstīm, kopumā īstenojot trīs līmeņu sēdes, kurās tika skatīti vairāki jautājumi. Galvenie sarunu temati samitā bija alianses vienotība, tā misija Afganistānā un alianses paplašināšanās jautājumi.

Rīga tika izraudzīta par NATO samita vietu pateicoties arī nu jau bijušajai Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai. Viņas autoritāti un spējas atzina starptautiski. Turklāt vēl pirms alianses līderu sanāksmes Latvijā Vīķe – Freiberga uzsvēra, ka tas ir mūsu valsts politiskā svara apliecinājums un, ka ar mums nākotnē var rēķināties. Tolaik arī Francijas prezidents Žaks Širaks pateicās Vīķei-Freibergai un Latvijas varas iestādēm, kas esot lieliski noorganizējušas NATO samitu.

Pēc šī samita politoloģe Žaneta Ozoliņa, kā arī  Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņs pauda viedokli, ka Latvijai veiksmīgi izdevās izvairīties arī no radikālu lēmumu pieņemšanas, tādējādi apliecinot ne tikai labas organizēšanas spējas, bet arī savu vietu NATO mehānismā. Tas bija arī laiks, kad NATO pārveidojās un aliansei bija grūts periods, piebilda Lejiņš.

Visi, kuri piedalījās šajā samitā bija apmierināti un Rīga sevi apliecināja, kā viesmīlīgu un kārtīgu valsti šajā starptautiskajā politikas arēnā.