Kad pats esmu sabijis Leļļu teātrī - nav ne miņas. Kad kopā ar mazmeitu apmeklēju leģendāro namu Rīgā - Krišjāna Barona ielā 16 -18 - kaut cik atceros, bet kādu izrādi skatījāmies, tas jāvaicā mazmeitai. Galu galā šis jau arī ir vienīgais bērnu teātris Latvijā, ik pa brīdim atceroties arī jauniešus un mūs, bijušos jauniešus. Nezinu, vai Leļļu teātrim 75 ir daudz vai maz, bet gadu skrejā, subjektīvi vērtējot, man tas, pirmkārt,  saistās ar dažām patiesi izcilām radošām personībām. Un vispirms gribas minēt dzejnieci Mirdzu Ķempi un rakstnieku Jāni Žīguru. Interesanti, ka abi bijuši cieši saistīti arī ar Latvijas Radio - Mirdza Ķempe bija radio pirmā diktore, nostrādājot tajā no 1928. - 1941. gadam. Arī Jānis Žīgurs kādu laiku bija radio diktors un bērnu raidījumu galvenais redaktors. Un, kad 1944. gada 4. oktobrī dibināja LPSR Valsts Leļļu teātri, par mājvietu izvēloties bijušā kinoteātra "Radio Modern" telpas, tieši viņi kļuva par tā pirmajiem vadītājiem.

Un izcilais nākamais leļļu mākslas tandēms, neapšaubāmi, ir Tīna Hercberga un Arnolds Burovs. Hercberga kā režisore sākusi strādāt teātrī 1953. gadā, tolaik iestudējot pirmo izrādi pieaugušajiem "Velna dzirnavas", vēlāk būdama gan galvenā režisore, gan mākslinieciskā vadītāja. Burovs, esot  mūziķis  un dārzkopis, vēl kara gados Leļļu teātrī sāka strādāt par scenogrāfu un galveno mākslinieku, vēlāk - par galveno režisoru. 1966. gadā Arnolds Burovs kinostudijā izveidoja pirmo leļļu filmu studiju, uzņemot  pirmo Latvijas animācijas filmu "Ki-ke-ri-gu". Bet pavisam radījis ap 40 leļļu filmu "Bimini", "Pēdējā lapa", "Si si dra", "Tīģeris ņau ņau" un daudzas citas filmas. Un arī Raimonds Pauls savas teātra komponista gaitas sācis, ja nemaldos,  tieši Leļļu teātrī, nelielajā divstāvu namā, kas 1911. gadā uzcelts pēc pazīstamā arhitekta Ernesta Poles projekta, un kur  savulaik atradies ne vien kino, bet arī aptieka, spiestuve, zīmogu darbnīca, kafejnīca un sīkas tirgotavas.

Leļļu teātris šai pasaulē nav nekāds jaunpienācējs - ilgus gadu desmitus tas bijis viens no mistiskākajiem un daudzveidīgākajiem mākslas veidiem. Tas, protams, attiecināms arī uz mūsu leļļiniekiem, kuri veido savas izrādes visdažādākajās leļļu tehnikās gan lielajiem, gan mazajiem un ļoti mazajiem skatītājiem, kas ir visnopietnākie un patiesākie izrāžu vērtētāji. Turklāt, sākoties jaunajai sezonai, ir patīkami apzināties, ka iepriekšējā darba cēlienā Leļļu teātrim bija reti daudz piešķirto nomināciju "Spēlmaņu nakts" balvai - veselas astoņas! Sekmīga bijusi līdzdalība arī dažādos  festivālos, tāpat sniegtas viesizrādes Bulgārijā, Kanādā, ASV un citās valstīs. Jaunajā sezonā Leļļu teātris piedāvās vismaz duci jauniestudējumu, tā kā būs ko skatīt, baudīt un klausīties. Bet tagad viens no  visu laiku populārākajiem iestudējumiem "Velniņi" ar Raimonda Paula mūziku.