Latvijai -100. Daudziem tās dēliem un meitām – tāpat. Pirms 100 gadiem dzimusi latviešu aktrise, viena no Leļļu teātra dibinātājām Hilda Žīgure, pirms gadsimta šūpulis kārts Latvijas politiķim un Mākslas akadēmijas profesoram Mavrikam Vulfsonam, 1918. ir dzimšanas gads pianistam un Konservatorijas pedagogam Hermanim Braunam un populārajam mūziķim, Zilā lakatiņa autoram Eduardam Rozenštrauham, kura jubileju nupat kā nosvinējām, kā arī vienai no spožākajām Latvijas hokeja zvaigznēm Elmāram  Baurim.

Bauri iepazinu pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad "Daugavas" stadionā sāku komentēt hokeju, bet Elmārs aizvadīja savas pēdējās sezonas "Daugavas" meistarkomandā. Lai gan spožā spēlētāja karjera gāja uz beigām, viņš joprojām bija viens no rezultatīvākajiem uzbrucējiem. 1954. - 1955. gada sezonā, kad Daugava bija piektā PSRS čempionāta A klasē, Elmārs Bauris guva 8 vārtus un gadu vēlāk - 14. Tā laika meistarsacīkstēs Elmārs piedalījās  10 sezonas, allaž būdams viens no rezultatīvākajiem Rīgas komandas spēlētājiem, turklāt reizi viņš kļuva par PSRS  čempionāta 4. ražīgāko  uzbrucēju. Kad Elmārs aizgāja no meistarkomandas, nākamajā sezonā Daugava izkrita no augstākās hokeja sabiedrības, tajā atgriežoties vien pēc 19 gadiem.

Kad 1956. gadā lielmeistars beidza spēlēt, viņš nenoguris strādāja ar jauniešu komandām, un Elmāra  daudzo audzēkņu pulkā ir tādas izcilības kā Harijs Mellups, Andris Bušs, Juris Reps, Kārlis Ronis, Edgars Rozenbergs, Ēvalds Grabovskis, Ēriks Vītoliņš, Haralds Norītis, Jevgeņijs Linkevičs un citi.

Bet hokeju Elmārs Bauris sāka spēlēt 8 gadu vecumā, kad tēvs - kurpnieks no vienas hokeja un vienas daiļslidošanas slidas uzmeistaroja pirmās slidas. 19 gadu vecumā iekļuva LSB komandā, kurā  spēlēja viņa vecākais brālis Artūrs, tajā nospēlējot līdz 1940. gadam, pēc tam pārejot uz US vienību pie Leonīda Vedēja. Lai slīpētu savu un citu spēlētāju meistarību, kara gados savā dārzniecībā Elmars bija izveidojis slidotavu. Arī tā sekmēja viņa kļūšanu par ļoti ātru, tehnisku, bezbailīgu  un reti rezultatīvu spēlētāju. Ne velti slavas gados viņu dēvēja par balerīnu uz ledus un sporteni. Elmārs labi apzinājās savu vietu un svaru mūsu hokejā, par sevi nereti sakot - esmu leģenda, un bez manis hokeja Latvijā nebūtu. Par to hokeju - nezinu, bet tas, ka Elmārs ir latvju hokeja leģenda un lepnums - tur nav vārdam vietas!

Elmārs Bauris ir ļoti interesanta un daudzpusīga personība. Kad vēl spēku bija vairāk, hokejistu saietos ieradās ar savu akordeonu, un tad dziesmas jautrība sita augstu vilni. Allaž rūpējās par savu sportisko formu, nemitīgi mudinādams  to darīt arī citiem. Pat  šupuļkrēsls Elmāram asociējas ar sportu, tas stiprinot vestibulāro aparātu.

30. septembrī Latvijas hokeja leģendai 100. Solis ir pierimis, dienas nākas vadīt slimnīcas gultā, bet lielajā jubilejā ar Tevi, Elmār, domās būs kopā ikviens tavs audzēknis, katrs cilvēks Latvijā, kam vien ir kāda saistība  ar šo brīnišķīgo spēli. Tu biji, esi un paliksi viens no visizcilākajiem latviešu ledus un hokeja virtuoziem! Izcils piemērs dzīvē, darbā un  un sportā ikvienam no mums.