Sēlijā atrodas viena no labāk saglabātajām un dabiskākajām upju palienēm Latvijā – Dvietes paliene. Izcilo dabas vērtību dēļ kopš 2004. gada tai ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss gan valsts, gan Eiropas Savienības mērogā. Dabas parka kopējā platība ir gandrīz 5000 ha un tā lielākā daļa atrodas Dvietes upes senlejā - seklā ielejveida pazeminājumā, kurā uzkrājas Daugavas pavasara palu ūdeņi. 

Dvietes palienes atrodas Sēlijā. Savu izcilo dabas vērtību dēļ kopš 2004. gada iekļauta valsts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitā, kā arī Eiropas Savienības mērogā. Dabas parka kopējā platība ir gandrīz 5000 ha un tā lielākā daļa atrodas Dvietes upes senlejā - seklā ielejveida pazeminājumā, kurā uzkrājas Daugavas pavasara palu ūdeņi. Pavasara pali Dvietes palienē mēdz būt iespaidīgi - līdz pat 6 m augstumam virs mazūdens līmeņa. Plašajā ūdens klajumā veidojas nozīmīgas gājputnu barošanās, atpūtas un ligzdošanas vietas, bet uz neapplūstošiem pauguriem – savdabīgām salām izvietojušās viensētas. Šo dabiskā ūdens baseina izveides procesu vietējie dēvē par piekto gadalaiku jeb atbūdu.

Atbūdas laikā ar laivu var ieairēties mežā - bez grūtībām aizsniedzot koku zarus vai slīdēt pa rāmo ūdens spoguli lūkojoties baltajos gubu mākoņos. Ūdens klajumu un putnus var vērot no diviem putnu vērošanas torņiem Skuķu ezera krastos un skatu platformas Putnu salā.

Palu ūdeņiem atkāpjoties palieņu pļavās uzzied dzegužpirkstītes, jumstiņu gladiolas, Sibīrijas skalbes, mānīgās konīdijas, tajās ligzdo prīkšķes, griezes, ķīvītes, mērkaziņas, ķikuti, gugatņi, pļavas tilbītes un  kuitalas. Dvietes paliene ir viena no labākajām ormanīša, griezes un ķikuta ligzdošanas vietām Latvijā.

Lai putniem bagātās pļavas neaizaugtu, tām nepieciešama regulāra apsaimniekošana – pļaušana vai ganīšana. Dvietes pļavās par to rūpējas savvaļas govis un savvaļas zirgi ganoties 350 ha lielā platībā visa gada garumā.

Dvietes senleja un paliene ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā. Pirmie iedzīvotāji šeit ir ienākuši jau leduslaikmeta beigu posmā pirms aptuveni 11 tūkstošiem gadu. Tās ir bijušas zvejnieku-mednieku ciltis, kuru apmetnes atradās galvenokārt upju un ezeru krastos. Biežo Daugavas palu dēļ līdz pat 20. gadsimta vidum Dvietes paliene tika izmantota galvenokārt siena pļaušanai un mājlopu ganīšanai un, lai samazinātu palu ietekmi uz lauksaimniecību - tika meliorēta un Dvietes upes līkumi iztaisnoti.

Lai informētu dabas parka apmeklētājus un iedzīvotājus par dabas parkā esošajām dabas vērtībām un to vērošanas iespējām - dabas parka teritorijā ir izvietoti vairāki  informatīvie stendi, putnu vērošanas torņi un skatu platforma, bet Putnu salā 2008. gada vasarā izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs „Gulbji”.

Savukārt vēl viena dzīva radība, kas ir čakla zemes irdinātāja un vienlaikus arī gards kumoss ikvienam putnam-  dižslieka būs galvenā varone šī gada Dabas koncertzālē, kura norisināsies Dvietes palienē. Neliels ieskats instrumentālā fragmentā ar skaņdarbu „Dzīvības veste” no Dabas koncertzāles.