Ziedoņlaiks Belakordā ienāca vienmēr ar jauniem piedāvājumiem, galvenokārt, ar platēm valša ritmos, kas tolaik bija lielā cieņā un godā. Lūk, Johana Štrausa „Pavasara balsis” un „Vīnes meža stāsti”, A. Pijola „Ziedoņa balsis” un „Kad ziedos līgo pļavas”, Edgara Straumes „Ziedoņa idile”, Augusta Daiņa „Ziedonī”, lokalizētas vācu tautas šlāgeru melodijas, pavasara dziesmu popuriji u.t.t.

Bija, ko paklausīties jau tāpat vien, īpaši pilsētas mūros, kur aiz loga lakstīgala vis nedziedāja.