„Klusa nakts, svēta nakts” ir vispopulārākā Ziemassvētku dziesma. Tā tulkota apmēram 140 valodās un šovakar – Ziemassvētku vakarā mīlestības pilnais vēstījums atskanēs neskaitāmos dievnamos. Atšķirībā no daudzām citām Ziemassvētku dziesmām, šis līganais korālis rakstīts tieši Ziemassvētku vakara dievkalpojumam un tā tapšanas galvenais iemesls bija mitruma sabojātas ērģeles, bet palīgs - draudzība. Tas notika Austrijā, nelielā baznīciņā netālu no Zalcburgas, pie tam tā nebija pirmā reize, kad vietējā upīte izgāja no krastiem, appludinot visu apkārtni, arī dievnamu. Svētā Nikolaja baznīcas mācītājs Jozefs Moors nespēja pieļaut pat domu, ka Ziemassvētku vakara dievkalpojums notiktu bez mūzikas. Kādā vēlā vakarā, kad zemi klāja tikko uzsnidzis, pūkains sniedziņš, viņš uzkāpa tuvējā pakalnā un ļāvās pārdomām un apburošajam skatam uz mazo pilsētiņu. Domas viņu aizveda pie pirms pāris gadiem uzrakstīta dzejoļa par Jēzus bērniņa piedzimšanas brīnumu. Nākamajā dienā ar dzejoli Moors devās pie baznīcas ērģelnieka un drauga Franča Grūbera. Melodija tapa viegli un ātri. 1818.gada Ziemassvētku vakarā dziesma piepildīja mazo Austrijas baznīciņu, tās autoru un baznīcas kora izpildījumā. Sabojāto ērģeļu vietā pavadījumu Grūbers spēlēja uz ģitāras.

Jāpiebilst, ka „Klusa nakts, svēta nakts” nekļuva līdz ar to populāra. Pēc vairākiem gadiem kāds ērģeļu meistars atrada šīs dziesmas pierakstu, kas vēlāk nonāca pie ceļojošiem muzikantiem. Tā dziesma izplatījās sākumā Eiropā, bet tad visā pasaulē. Pateicoties Dignājas mācītājam Karlam Jūliusam Vairiham šodien „Klusa nakts, svēta nakts”, mēs dziedam arī latviski. Lai gaiša prieka pilni Ziemassvētki!