Gadsimta Garāko Līgodziesmu ieskandinājām kopā ar diviem LR2 uzticamajiem draugiem - folkloras kopām - Daugavpils „Svātru” un Iecavas „Tarkšķiem” un viņu vadātājām Sarmīti Teivāni un Kristīni Kareli un Gadsimta Garākās Līgodziesmas debitanti – Ropažu novada folkloras kopu „Oglīte”.

Vārds SVĀTRA latgaliešu valodā nozīmē „ nojauta” vai „nojausma”. Folkloras kopas „Svātra” dziesmās un dejās rodama nojauta par senču dzīvi un tradīcijām. Vairāk nekā 20 dziedātāju un dejotāju tajā gūst gudru padomu, kā nodzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku, daudzveidīgāku un raženāku mūžu. Dziesmu skanējumu krāšņāku dara latviešu tradicionālie mūzikas instrumenti: kokles, vijoles, stabules, bungas, savukārt deju mūzikas pavadījumam pievienojas cītara, akordeons, kontrabass.

Folkloras kopa “Svātra” ar dziesmu un etnogrāfisko deju programmām ir bijusi vairāku starptautisko folkloras festivālu un koncertu dalībniece Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Austrijā, Horvātijā, Spānijā, Polijā, Somijā, Bulgārijā, Gruzijā. Kolektīvam iznākuši ar vairāki skaņu ierakstu albumi.  „Svātra” kopīgi ar Daugavpils Latviešu kultūras centru organizējusi Latgales folkloras skolu, kuras dalībniekiem iespēja pilnveidot zināšanas tradicionālajā kultūrā un meistarklasēs apgūt  tradicionālo mūzikas instrumentu spēli, dziedāšanu un latviešu tradicionālo deju.

Bērnu un jauniešu folkloras kopa „Tarkšķi” šogad svin savu divdesmito jubileju. Tās dalībnieki apgūst visdažādāko tradicionālo mūzikas instrumentu spēli, kā arī dzied, danco, rīko un piedalās nometnēs, paši sev darina tautastērpu elementus, gatavo tradicionālos mūzikas instrumentus, ēdienus un rotājumus. Kopas vadītāja Kristīne Karele par savu sirdsdarbu uzskata folkloras mācīšanu bērniem, viņa savulaik ieguvusi Lielo folkloras gada balvu, kā arī kļuvusi par apbalvojuma «Zemgales Laiks Ziedonim» novadpētniecības nominācijas «Zemgales Kedas» laureāti. Iecavas ļaudis par viņu teic:

„Ja katram Latvijas novadam būtu tāds cilvēks, kāda mums ir Kristīne, tad latviskās tradīcijas, dainas, dziesmas un dejas nekur nepazustu!” Kristīnei esot īpašas dotības ievibrēt pat gaisu sev apkārt latviešu tautasdziesmu četrrindēs. Ar viņu kopā nevarot nedziedāt, jo Kristīnei esot talants „aplipināt ar folkloru”. Bērni viņu mīlot un „līpot kā mušas pie medus poda”.

Bērnu un jauniešu folkloras kopā „Oglīte” spēlē tradicionālo latviešu mūziku, apgūst tradicionālos mūzikas instrumentus – kokli, stabuli, vijoli u.c. dzied tautas dziesmas un lustīgi dejo tautas dančus. Un tā jau vairāk nekā 30 gadus. Tajā darbojas bērni no 7 līdz 20 gadiem. “Oglīte” katru gadu piedalās Dziedātāju konkursos, dažādos folkloras festivālos un koncertos, un labprāt ar sevi un latviešu tautas dziesmām iepazīstina publiku Latvijā un pasaulē. Koncerti notiek gan pašu mājās Ropažu novadā, Pierīgā, Rīgā un arī citviet Latvijā. Bijuši arī ārvalstīs – festivālos Polijā, Čehijā, Slovākijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Īrijā, Maskavā, Lietuvā, Beļģijā u.c. Oglīte” ir  ieguvusi daudzas folkloras balvas, to starpā arī Lielo folkloras balvu!

Par sevi viņi teic, ka esot „kā liela ģimene, sākot no maziem ķipariem līdz pat skaistām liepām!”. „Oglītes” ilggadīgā vadītāja Ligita Šreibere  pati izaudzinājusi sava darba turpinātāju un kolektīva vadības grožus nodevusi kādreizējās folkloras kopas dalībnieces, vēl pavisam jaunās Elīzas rokās.

21. jūnijā Gadsimta Garākā Līgodziesma līdz ar saullēktu būs modināta Rīgā LR2 studijā, būs devusies ilgā un tālā ceļā, un pirmā tās pieturvieta agrā rīta stundā plkst. 5.30 būs Ropažos pie bērnu un jauniešu folkloras kopas „ Oglīte”.

Īsi pirms pusdienlaika, plkst. 11.45 Daugavpilī un LR2 ēterā skandēs „Svātra”, bet plkst. 13.15  Iecavā mūs atkal priecēs jaunā paaudze-bērnu jauniešu folkloras kopa „Tarkšķi”.