Ja lūkojamies atpakaļ vēsturē uz Dziesmu svētku simtgades atzīmēšanu 1973. gadā, tad nav nekādu šaubu, ka sarīkojums toreiz izdevās patiesi grandiozs no visiem viedokļiem – veselu nedēļu, no 15. līdz 22. jūlijam Rīga līgojās no koru un to skandēto dziesmu varenuma. Un pirmoreiz padomju ērā Deju svētki tika sarīkoti atsevišķi no dziesmu svētkiem – divus gadus vēlāk, no 1975. gada 17. līdz 19. jūlijam.

Visi Padomju Latvijas preses izdevumi bija kā bāztin piebāzti ar svētku norises fotoattēliem, par tiem daudz stāstīja radio un televīzijā – Dziesmu svētku simtgades kopkorī apvienojās 14 800 dziedātāju, un zīmīgi, ka līdzīgi kā neatkarīgās Latvijas laikā, šoreiz svētku norisi pavadīja arī dekoratīvi lietišķās mākslas izstāde LPSR Vēstures muzejā, daudzpusīgi parādot mūsu tautas daiļamata meistaru darbus. Protams, izstāžu plakātus rotāja uzraksts, ka tās veltītas arī PSRS dibināšanas 50. gadadienai, un skatītājus priecēja kā metāla un dzintara rotas un keramiķa Paulāna māla darinājumi, tā ādas izstrādājumi, pinumi. Mežaparkā svētku nedēļā bija apskatāma arī arhitektūras un celtniecības izstāde Rīga šodien un rīt, lepojoties ar masveida dzīvokļu būvniecībā gūtajiem panākumiem, un tolaik droši vien ne viens vien no koristiem skumji nopūtās, sapņodams par savu dzīvoklīti Juglā vai Purvciemā. Nesnauda arī statistiķi, aplēšot dažādus faktus no dziesmu svētku norises, tādējādi noskaidrojot, ka līdz šim vispopulārākā dziesma koncertos bijusi Jāzepa Vītola „Gaismas pils”, un kopumā visvairāk svētkos dziedātas Emiļa Melngaiļa dziesmas un tautasdziesmu apdares – kopskaitā 38 darbi. Rekordists viņš izrādījies VII dziesmu svētkos, kur pārstāvēts ar deviņiem (!) skaņdarbiem, un šo sasniegumu līdz šim nevienam skaņradim nav izdevies pārspēt, kamēr viena autora 7 kompozīcijas svētkos atskaņotas vairākkārt – šai godā bijis tas pats Melngailis, kā arī Jurjānu Andrejs un Jāzeps Vītols V dziesmu svētkos, kad komponistu skaits pie mums vēl nebija diez cik liels. Tika saskaitīts arī, ka padomju gados dziesmu svētkos viskuplāk pārstāvēta Marģera Zariņa daiļrade un līdz 1973. gadam kopkori diriģējuši 25 virsdiriģenti. Visvairāk šai godā bijis Teodors Kalniņš, un Dziesmu svētku simtgadē klātesošos saviļņoja programmā neparedzētās tautasdziesmas „Pūt, vējiņi” priekšnesums pirmās dienas koru koncerta noslēgumā, kuras diriģēšanai tika izsaukts sirmais profesors Jēkabs Mediņš.

Savu sajūsmu par notiekošo nevarēja noklusēt arī mūsu dzejnieki, kuriem dvēseles dziesma lauzās ārā vārdos. Svētku nedēļā laikraksts „Literatūra un māksla” publicēja jaunāko dzejoļu kopu, kurai savu pienesumu dāvāja Skaidrīte Kaldupe, Andris Vējāns un citi, arī Jānis Peters, kas prata dziļi ielūkoties ne tikai tautas tagadnē, bet arī senatnē.

„Uzmini mīklu: „Tūkstošiem rīkļu/ visu baltu dienu/ ar elpu vienu.”

Klau, mani brāļi, tuvi un tāli, - balstiņas vijas/ iz Latvijas.

Ai, kā nu viļņo/ radioviļņos/ dzeņi un dzilnas/ dzeņi un dzilnas!

Ai, kā nu lapo/ vecajos kapos/ bērzi un oši/ uzvaroši,” dzejoli Dziesmu svētki – 100 rakstīja Peters.

Veltījumu "Latgalei" Dziesmu svētku simtgadē bija sacerējis arī Pēteris Jurciņš, ar rindām „Polka – tava dvēsele, un skumja dziesma – tava rota.” Un tomēr dziesmu svētku kopkoris tikai par dažiem simtiem pārsniedza to balsu skaitu, kas kopējā dziesmā savijās 1938. gada dziesmu svētkos, kas notika Uzvaras laukumā un toreiz koncertos izskanēja tikai latviešu autoru darbi, ja neskaita Lietuvas un Igaunijas himnas. 1973. gada koncertos no kopkoru repertuāra 58 dziesmām, tikai 38 bija latviešu skaņražu sacerētas, kas skaidri apliecināja tos zaudējumus, kādus svētku attīstībai sagādāja padomju kurss uz tā saukto „tautu draudzību”. Programmā bija iekļauti tikai pāris pirmatskaņojumu, kuru vidū centrālā vieta bija Valtera Kaminska kantātei „Dzīves dziesma” ar Ojāra Vācieša dzeju un Imanta Kalniņa dziesmai „Ļeņinam”. To kā sacensību dziesmu bija izraudzījušies vairāki kori, dziesmu kara dalībnieki. Taču, gods, kam gods, par godu simtgadei tika pārlūkoti dziesmu svētku repertuāra tālākie apcirkņi, no tiem izceļot dažu labu aizmirstu dārgumu. To vidū bija Kārļa Kažociņa dziesma „Kā gulbji balti padebeši iet”, kas iepriekš bija skanējusi VI un VII dziesmu svētkos, bet rīt – stāsts par XVII dziesmu svētkiem…

Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru

Attēls no žurnāla "Zvaigzne"