Jauna nedēļa un jauni stāsti Ziemassvētku stāstu kalendārā. Šodien kalendārā ierakstīta Ziemeļblāzma, un nevis tāpēc, ka tā ir Ziemassvētkiem piederīga parādība, bet gan tāpēc, ka tā ir ziemai un Ziemassvētkiem neparasta parādība. Ja kāds Ziemassvētku vakarā vai naktī redz Ziemassvētku vecīti kamanās pa debess jumu traucamies un šo skatu papildina krāšņa ziemeļblāzma, tas ir brīnums.

Ziemeļblāzma ir tā pati polārblāzma, bet senie latvieši šo parādību sauca par kāviem. Ticējumi liecina, ka pēc kāviem zemnieki prognozēja gaidāmo laiku un ražu – ja pavasara pusē kāvi pie debess, tad būs sauss laiks, ja rudens pusē, tad drīzumā būs auksts laiks. Zvejnieki savukārt pēc kāvu parādīšanās prognozēja labu reņģu zveju. Visbiežāk gan ļaudis teica, ka kāvi ir karavīru dvēseles – ja ziemeļblāzma sarkana,  tad tā ir briesmu zīme, visbiežāk ar kariem saistīta.

Zinātniski runājot, ziemeļblāzma ir atmosfēras optiskā parādība, augšējo slāņu, tas ir jonosfēras, spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām. Kā jau es minēju, ziemeļblāzmu ieraudzīt Ziemassvētkos ir īsts brīnums, tāpēc, ka visbiežāk to var novērot pavasarī un rudenī. Tā parādās dažādās, mainīgās krāsās. Varētu teikt, ka tā ir krāsaina, skrejošu joslu parādība. Katrā ziņā skats ir skaists un iespaidīgs. Kam izdevies reiz ieraudzīt ziemeļblāzmu, tas šo skatu nekad neaizmirsīs.

Mums ir kāda ļoti skaista un mīļa Ziemassvētku dziesma – „Ziemeļblāzmas romance”. Skaņdarbs ir no Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesmu cikla „Pērļu zvejnieks”. „Cik, ziemeļniek, atkal ir gaišs, šais saulgriežos dvēselē Tev!”, tā teikts dziesmā. Vēlam šajā Ziemassvētku laikā spēt saskatīt to skaisto un gaišo sev apkārt un savā dvēselē.