LR2 Ziemassvētku stāstu kalendārā šodien goda vieta Ziemassvētku vecītim. Daudzos citos kalendāros atradīsit Nikolaja un Niklāva vārdu. Šķiet, … tā varētu arī nebūt nejaušība! Daudzviet joprojām Ziemassvētku laikā ciemos gaida Svēto Niklāvu vai Svēto Nikolaju. Protams, ir arī Santa Claus,  Salatētiņš vai Salavecītis un citi tēli. Ziemassvētku vecītis var atšķirties katrā valstī. Vieni stāsta, ka viņš ir garš un stalts vīrs, citi zina teikt, ka viņš ir mazs un matains vecītis un pat elfs. Lielākā daļā mūsdienu pasaules Ziemassvētku vecītis ir priecīgs, apaļīgs, ietērpies sarkanbaltā mētelī, ar baltu bārdu un skaļu balsi.  

Tomēr jāatzīst, ka vēsturē ir atrodams Ziemassvētku vecīša prototips un tas ir Miras bīskaps Svētais Nikolajs. Viņš dzimis 270. gadā Romas impērijā, mūsdienu Turcijas teritorijā. Viņa vecāki bija bagāti, bet dievbijīgi ļaudis. Nikolaju uzrunāja Kristus mācība, viņš kļuva par priesteri un vēlāk arī par bīskapu. No vecākiem mantoto bagātību viņš izdalīja trūcīgajiem. Kāda Leģenda vēsta, ka Nikolajs izglābis trīs nabadzīga tēva meitas. Tā kā tēvs nespēja viņas izprecināt, tad domāja meitas pārdot. Taču līdzko pirmā meita palika pilngadīga, viņš nemanāmi iemetis pūru ar naudu pa logu nabadzīgajā miteklī. Ja ir pūrs, tad ir arī precinieki! Tā viņam izdevies apprecināt visas meitas. Pirms trešās meitas izprecināšanas, tēvs gribējis ieraudzīt labvēli, taču tad pūrs iekritis caur skursteni.  Tā līdz mūsdienām dāvanas parādās dažādās vietās – zem eglītes, pagalmā un arī caur skursteni tās varot nokļūt līdz adresātam.

Vēl kas interesanti, kādreiz Ziemassvētku vecītis esot pārvietojies ar tvaika kuģi. Ar laiku, protams, viss mainījās un Vecītim talkā nāca gan čaklie rūķīši, gan arī Ziemassvētku brieži. Par briežiem gan ir atsevišķs stāsts citai reizei.