LR2 Ziemassvētku stāstu kalendārā šodien Ziemassvētku dāvanas. Ziemassvētki un dāvanas un neatraujami jēdzieni. Ziemassvētkus pat mēdz dēvēt par dāvanu un dāvināšanas laiku. Tur pat līdzās parādās arī bažas, ka šie svētki dēļ dāvanu dulluma ir komercializējušies. Šķiet, ka pēdējos gados cilvēki ir kļuvuši mierīgāki, biežāk cenšas sagatavot dāvanas paši, uzsverot mīļumu un dāvanas nemērot naudā. Ražotājiem un pārdevējiem, protams, svētki ir pļaujas laiks, bet viņi nav radījuši šo dāvināšanas tradīciju, viņi to tikai izmanto.

Apdāvināšanas tradīcija tieši Ziemassvētkos nāk no kristietības. Kad piedzima Jēzus bērniņš, trīs Austrumu Gudrie gāja viņu apraudzīt un nesa dāvanas. Vēl dāvanas ir cieši saistītas ar Ziemassvētku vecīti. Un arī Ziemassvētku vecīša izcelsme ir meklējama kristietībā. 4. gadsimta sākumā dzīvoja Miras bīskaps Nikolajs, kas mūsdienās zināms kā Svētais Nikolajs jeb Svētais Nikolass.  Viņš pazīstams kā trūcīgo cilvēku aizstāvis un apdāvinātājs un ir mūsdienu Ziemassvētku vecīša prototips.

Svētais Nikolajs trūcīgajiem dāvāja naudu, dāvināšanas priekam vairojoties, cilvēki viens otram dāvāja gardumus, pašu gatavotas lietas. Līdz ar fabriku rašanos, sākās arī rūpnieciski ražotu lietu dāvināšana. Cauri laiku laikiem svarīgākā nozīme dāvanai ir, lai tā būtu dāvināta no sirds. Ja, skrienot pa veikaliem, sevi pieķerat pie domas, ka jānopērk vienalga kas, lai tikai būtu dāvana, tad ir laiks apstāties. Tā iegādāta lieta nebūs Ziemassvētku dāvana, tā nedos patiesu prieku ne apdāvinātajam, ne dāvinātājam. Lai prieku dod gan dāvanu gādāšana, gatavošana un pasniegšana, gan arī saņemšana!